Atvērt galveno izvēlni
Barikādes pie Saeimas nama 1991. gadā, netālu no vietas, kur gāja bojā Ilgvars Grieziņš.

Ilgvars Grieziņš (dzimis 1937. gada 7. novembrī, miris 1991. gada 21. janvārī) bija viens no 1991. gada janvāra barikāžu laika upuriem.

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1937. gada 7. novembrī Grobiņas pilsētā, kur arī beidzis pamatskolu.[nepieciešama atsauce] Pašmācības ceļā apguva ģitāras, akordeona un klavieru spēli, kā brīvklausītājs apmeklēja nodarbības Latvijas Mākslas akadēmijā. Bija precējies, dēls Aldis. Strādāja Tukuma kultūras namā par noformētāju, pēc tam pārcēlās uz Rīgu un sāka strādāt medicīniskās aparatūras firmā. Patstāvīgi mācījās angļu valodu, gatavojās doties pie radiniekiem uz Austrāliju. 1991. gada 21. janvāra pievakarē, nākamajā dienā pēc Rīgas OMON uzbrukuma Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkai, Ilgvars Grieziņš devās uz Vecrīgu, lai pieteiktos par brīvprātīgo tulku ārvalstu medijiem. Gāja bojā nelaimes gadījumā barikāžu celtniecības laikā pie Saeimas nama.[1]

Apglabāts Kocēnu kapos. Trokšņu ielā Vecrīgā uzlikta plāksne viņa piemiņai.

ApbalvojumsLabot

2010. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā Ilgvaru Grieziņu pēc nāves apbalvoja ar Viestura ordeni un atzina par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Valsts prezidents Valdis Zatlers ordeni nodeva glabāšanā viņa māsai Brigitai A.[2][3]

AtsaucesLabot

  1. Mīļie, kas neatgriezās Archived 2014. gada 31. janvārī, Wayback Machine vietnē. Aiva Kanepone 2011. gada 25. janvārī
  2. Viestura ordeņa nodošana glabāšanā. Valsts prezidents varoņu tuviniekiem nodot nopelnītos apbalvojumus laikraksts "Latvietis" Nr. 119., 2010. gada 18. novembrī
  3. «Ilgvara Grieziņa Viestura ordeņa nodošanas glabāšanā ceremonija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 10. janvārī.

Ārējās saitesLabot

  • barikades.lv, 1991. gada barikāžu notikumiem veltīta mājaslapa