ISAM
Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
ISAM (no angļu: Indexed Sequential Access Method — "indeksēti secīga piekļuves metode") ir veids, kā ātri piekļūt uzglabātajiem datiem. Šī metode sākotnēji tika izstrādāta kompānijā IBM, lai izmantotu to savos lieldatoros, bet tagad tā ir galvenais veids, kā pasniegt datus gandrīz visās datu bāzēs (relāciju uc).
ISAM ierakstus par datiem un indeksiem glabā atsevišķi, kas ir būtiski, lai maksimāli ātri piekļūtu ierakstiem. Dati tiek glabāti secīgi (ISAM sākotnēji tika izmantota, lai uzglabātu datus datu lentēs, kas nodrošināja tikai secīgu datu lasīšanu / rakstīšanu). Otrajā datu kopā - keša tabulā - atrodas indeksi, kas satur norādes, kuras ļauj iegūt dažus ierakstus bez to meklēšanas visā datu bāzē. Tas nedaudz atšķiras no mūsdienu datubāzu indeksiem, jo tajās indeksi tiek glabāti tieši ierakstos. ISAM pamatiezīmes ir tas, ka indeksi ir mazi, un meklēšana tajos notiek ātri. Lai veiktu izmaiņas ierakstos, nav nepieciešams mainīt visus ierakstus, bet nepieciešams tikai atjaunot indeksu.
Relāciju datu bāzes var tikt būvētas, izmantojot par pamatu ISAM uzglabāšanas paņēmienu, pievienojot loģiku, lai saglabātu integritāti attiecībās starp tabulām. Parasti lauku izmanto sasaistei (ārējā atslēga), un tas tiek indeksēts ātrai meklēšanai. Protams, tas ir lēnāk, nekā vienkārši glabāt norādes uz atbilstošo ierakstu citā tabulā tieši ierakstos, toties izmainot datus fiziskajā slānī, nebūs nepieciešams veikt izmaiņas norādēs.
ISAM ir viegli īstenot, un tā ir lēta metode. Maksa par to ir tāda, ka katram klienta datoram ir jāuztur savs savienojums ar katru failu, kas ir pieejams. Tas var radīt konfliktus, vienlaicīgi darbojoties vairākiem klientiem un mēģinot mainīt vai ievietot jaunas vērtības, un var novest pie datu zuduma. Šī problēma parasti tiek atrisināta, pievienojot klienta-servera lietojumprogrammu, kas apkalpo un koordinē lietotāju pieprasījumus, tādējādi nodrošinot datu veselumu. Tas ir pamata jēdziens datu bāzes vadības sistēmā, kas izveido klientu līmeni virs attiecīgajiem datiem.
ISAM tika aizstāta ar IBM metodoloģiju - VSAM (Virtual Storage Access Method). Vēlāk IBM izstrādāja DB2, kas kļuva par galveno datu bāzu vadības sistēmu pamatu IBM kompānijā. VSAM – tas ir fizisko datu glabāšanas veids, kas tiek izmantots DB2 sistēmā.
MySQL īstenoja ISAM paplašinājumu un radīja MyISAM.
Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |