Ištvāns V
Ištvāns V (ungāru: V. István, latīņu: Stephanus V; dzimis 1239. gada 18. oktobrī, miris 1272. gada 6. augustā) bija Ungārijas karalis no 1270. gada līdz savai nāvei 1272. gadā, kā arī Štīrijas hercogs no 1258. līdz 1260. gadam.
Ištvāns V V. István | |
---|---|
Ungārijas karalis | |
1270. gada 3. maijs — 1272. gada 6. augusts | |
Kronēšana | 1270. gada 13. maijā, Sēkešfehērvāra |
Priekštecis | Bēla IV |
Pēctecis | Lāslo IV |
Dzimis | 1239. gada 18. oktobrī |
Miris |
1272. gada 6. augustā (32 gadu vecumā) Čepelas sala, Ungārijas karaliste ( Ungārija) |
Dzīvesbiedre | Kumānu Elizabete |
Bērni |
|
Dinastija | Ārpādu dinastija |
Tēvs | Bēla IV |
Māte | Marija Laskarina |
Reliģija | katolisms |
Karaļa Bēlas IV vecākais dēls. Tika kronēts un pasludināts par Slavonijas hercogu sešu gadu vecumā, tēvam dzīvam esot. Jau bērnībā apprecināts ar kumānu virsaiša meitu Elizabeti. 1257. gadā Bēla iecēla Ištvānu par Transilvānijas hercogu, bet 1258. gadā - par Štīrijas hercogu. Tomēr Štīrijas pavalstnieki sacēlās un Bohēmijas karaļa Otokāra II vadībā 1260. gadā sakāva Išvānu Kresenbrunnas kaujā.
1262. gadā Išvāns piespieda tēvu piešķirt viņam visas Ungārijas zemes uz austrumiem no Donavas. Divu gadu laikā izcēlās pilsoņu karš starp tēvu un dēlu, kas beidzās 1266. gadā līdz ar miera līguma noslēgšanu. 1268. gadā Ištvāns V iebruka Bulgārijā un kronējās par Bulgārijas karali. 1270. gadā Bēla IV mira, un Ištvāns V kļuva par karali. 1272. gadā sacēlies feodālis nolaupīja Ištvāna dēlu Lāslo IV, drīz pēc tam negaidīti mira arī Ištvāns V,
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ištvāns V.
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |