Hvara ir pilsēta Hvaras salā, Horvātijā. Pilsētas teritorija 76,10 kv.km. Patstāvīgo iedzīvotāju skaits 2001. gadā bija 3138 cilvēki, 2011. gadā 4251 cilvēki, 2021. gadā — 3979.[2]

Hvara
pilsēta
Hvar
Karogs: Hvara
Karogs
Ģerbonis: Hvara
Ģerbonis
Hvara (Horvātija)
Hvara
Hvara
Koordinātas: 43°10′17″N 16°26′36″E / 43.17139°N 16.44333°E / 43.17139; 16.44333Koordinātas: 43°10′17″N 16°26′36″E / 43.17139°N 16.44333°E / 43.17139; 16.44333
Valsts Karogs: Horvātija Horvātija
Reģions Dalmācija
Župānija Splita-Dalmācija
Platība
 • Kopējā 62,8 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 3 979
 • blīvums 63,7/km²
Mājaslapa www.hvar.hr
Hvara Vikikrātuvē

Savienojumu ar kontinentālo Horvātijas daļu un tuvākajām salām nodrošina prāmji. Pilsētā atrodas autobusu stacija satiksmei uz citām salas pilsētām.

Tūrisma galamērķis

labot šo sadaļu

Tūrisma attīstība sākusies jau 19. gadsimta otrajā pusē, kad saulainā klimata dēļ Hvaru apmeklēt ieradās ziemas sezonā. Mūsdienās viens no populārākajiem Horvātijas masu tūrisma galamērķiem primāri vasaras mēnešos.

Pilsētas centru veido Sv. Stepana laukums, lielākais laukums Dalmācijā. Sākotnēji neliels līcis, kas laika gaitā aizpildīts, dodot vietu laukumam. Šeit atrodas Sv. Stepana katedrāle, kuras vēsture sākas 13. gadsimtā, kad diecēzes sēdekli no Stari Gradas pārcēla uz Hvaru. Katedrāle celta laikā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam Venēcijas renesanses stilā. Katedrāles zvanu tornis pabeigts 1550. gadā.[3]

Vecās pilsētas centru ap Matija Ivaniča ieliņu veido Grodas apkaime, kas atrodas uz ziemeļiem no centrālā Sv. Stepana laukuma. Kalnā virs pilsētas atrodas cietoksnis, kura celtniecību venēcieši uzsāka 1278. gadā. 1551. gadā vecā cietokšņa vietā uzbūvēts jaunāks, kurā iedzīvotāji slēpās no 1571. gada Osmaņu impērijas karaspēka uzbrukuma. Pēdējās ievērojamās izmaiņas veiktas 1775. un 1776. gadā, Marijas Terēzijas valdīšanas laikā.[3]

Ārējās saites

labot šo sadaļu