Hovards Hjūzs
Hovards Hjūzs (angļu: Howard Hughes; dzimis 1905. gada 24. decembrī, miris 1976. gada 5. aprīlī) bija amerikāņu pilots, kinoproducents, pleibojs, ekscentriķis un viens no visbagātākajiem cilvēkiem pasaulē, kurš kļuva par garīgi slimu vientuļnieku ar nopietnu uzmācīgu domu traucējumiem.
|
Jaunība un Holivuda
labot šo sadaļuHovards Hjūzs piedzima ASV, Teksasas štatā. Dažādi avoti norāda uz divām dzimšanas vietām — Hjūstonu un Hamblu. Viņa vecāki bija Alene (Gano) Hjūza un Hovards R. Hjūzs, kurš izgudroja jaunu naftas urbšanas tehnoloģiju, kas ļāva izmantot iepriekš nepieejamas naftas iegulas. Viņa tēvs nodibināja uzņēmumu Hughes Tool Company, lai komercializētu šo izgudrojumu.
Jau agrā jaunībā Hovards Hjūzs deklarēja, ka viņa dzīves mērķis ir kļūt par pasaulē labāko golfa spēlētāju, pasaulē labāko pilotu un kinoproducentu. Neskatoties uz to, ka Hovards apmeklēja daudz labu skolu, viņš tā arī neieguva nevienu diplomu.
Viņa vecāki nomira, kad viņš vēl bija ļoti jauns — māte nomira 1922. gadā, bet tēvs divus gadus vēlāk — 1924. gadā, atstājot viņam mantojumā augsti ienesīgo Hughes Tool Company. Īsi pēc tēva nāves Hjūzs pārvācās uz Holivudu Kalifornijā, kur dzīvoja arī viņa onkulis — novelists Ruperts Hjūzs. Hjūstonā viņš satika Ellu Raisu (Ella Rice), ar kuru 1925. gadā apprecējās, bet 1929. gadā izšķīrās.
Hjūzs izmantoja savu bagātību, lai uzsāktu kinoproducenta gaitas. Sākumā Holivudas ļaudis viņu apsmēja par bagātnieka dēliņu. Lai vai kā, 1927. gadā realizēja viņa pirmās divas filmas Everybody's Acting un Two Arabian Knights, kas bija finansiāli veiksmīgas. Savukārt viņa filmas 1928. gadā The Racket un 1931. gadā "Pirmajā lappusē" (The Front Page) nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai.
1930. gadā producētā filma Hell's Angels — 3,8 miljonu ASV dolāru budžeta filma — bija pasaulē pirmā lielbudžeta filma, kas atainoja Hjūza mīlestību pret aviāciju. Filmām "Seja ar rētu" (Scarface, 1932) un labi pazīstamajai filmai The Outlaw (1941) radās cenzūras problēmas.
Hjūzs — aviators un inženieris
labot šo sadaļuVisas dzīves garumā Hjūzs bija lidaparātu entuziasts, pilots un pašmācības gaisa kuģu inženieris. Viņš ir uzstādījis daudzus pasaules rekordus un, kamēr vadīja kompāniju "Hjūza Lidmašīnas", uzbūvējis vairākas lidmašīnas. 1937. gadā 19. janvārī Hjūzs uzstādīja jaunu gaisa rekordu, nolidojot no Losandželosas līdz Ņujorkai 7 stundās, 28 minūtēs un 25 sekundēs. 1938. gada 10. jūlijā viņš uzstādīja jaunu rekordu, aplidojot apkārt pasaulei 91 stundā. 1939. gadā Hovards Hjūzs kļuva par lielāko uzņēmuma TWA akciju turētāju, un sāka realizēt plānu uzbūvēt 33 pasažieru lidmašīnas Boeing 307 — pirmās komercializētās lidmašīnas. No 1940. gada līdz 1950. gadam, TWA turpināja pieejamo lidmašīnu realizēšanu, galvenokārt pateicoties Hjūza paša interesei lidaparātu attīstīšanā.
1946. gada 7. jūlijā Hjūzs tik tikko izdzīvoja, avarējot armijas izlūklidmašīnai XF-11, kuru viņš pilotēja testa lidojumā.
Viens no Hjūza lielākajiem pūliņiem bija viņa lolojums Hughes H-4 Hercules, saukts arī par Spruce Goose (no angļu valodas — 'uzpostā zoss') — masīva lidojoša laiva, ko pabeidza tikai pēc Otrā pasaules kara beigām.
Hercules lidoja tikai vienu reizi (Hjūza kontrolē) — 1947. gadā. Pašlaik šī lidmašīna atrodas Makminvilā, Oregonā, kur tā ir daļa no Evergrīnas Aviācijas muzeja eksponātiem.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hovards Hjūzs.
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |