Horeja
Horeja ir gribai nepakļautas, liekas, pārmērīgas kustības, kas rodas organisku vai funkcionālu nervu sistēmas traucējumu dēļ. Tas ir neiroloģisks simptoms, kas liecina par centrālās nervu sistēmas slimību. Horeja izpaužas kā nepatvaļīga nemitīga dīdīšanās vai nepatvaļīga augšējo un apakšējo ekstremitāšu, sejas vai ķermeņa raustīšanās. Dažos gadījumos šīs ķermeņa kustības apgrūtina gaitu un pat izraisa abāziju (nespēja staigāt), ietekmē tādu dzīvībai svarīgu funkciju, kā rīšanu, runāšanu u. c. Horeja pastiprinās, ja slimnieks uztraucas, tā mazinās slimniekam nomierinoties, bet miegā parasti izzūd. Tiek pieskaitīta pie hiperkinēzēm[1].
Cēloņi:
- iekaisuma process galvas smadzenēs.
- smadzeņu asinsrites traucējumi.
- smadzeņu zemgarozas kodolu deģenerācija (piemēram Hantingtona slimība).
- autoimūns process (piemēram Sistēmiskā sarkanā vilkēde (lupus erythematosus)[2])
- A grupas ß-hemolītiskais streptokoks izraisa infekciozi toksisku horeju. Tā visbiežāk attīstās bērniem 5—16 g. vecumā un to sauc par mazo horeju jeb Sidenhama horeju (angl. Sydenham Chorea)[3].
- Infekciozi toksiska izcelsme ir arī grūtnieču horejai (Chorea gravidarum). Parasti ar to saslimst jaunas sievietes (biežāk pirmdzemdētājas) grūtniecības pirmajā pusē[4][5].
- Orālās kontracepcijas preparāti (dažos gadījumos)[6].
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «HIPERKINĒZE | Medicīnas termins». www.neslimo.lv.
- ↑ http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1031815/?page=1
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 4. septembrī.
- ↑ Kranick, Sarah M.; Mowry, Ellen M.; Colcher, Amy; Horn, Stacy; Golbe, Lawrence I. (2010. gada 30. apr.). "Movement disorders and pregnancy: a review of the literature". Movement Disorders: Official Journal of the Movement Disorder Society 25 (6): 665–671. doi:10.1002/mds.23071. PMID 20437535.
- ↑ Chorea Gravidarum Treatment & Management: Medical Care. 2021. gada 15. apr..
- ↑ Miranda M, Cardoso F, Giovannoni G, Church A (February 2004). "Oral contraceptive induced chorea: another condition associated with anti-basal ganglia antibodies". Journal of Neurology, Neurosurgery, and Psychiatry 75 (2): 327–8. PMC 1738905. PMID 14742621.
Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |