Hinīns

Hinīns ir zāles, ko lieto, lai ārstētu vai novērstu inficēšanos ar malāriju un babeziozi.^[1] Tas ir pieejams lietošanai gan orālā, gan intravenozā formā. Atsevišķos pasaules reģionos malārija ir izturīga pret hinīnu. Hinīnu iegūst no dzeltenā hinīnkoka mizas kaltēšanas vai sintētiskā ceļā. Hinīna darbība nav pilnībā izprasta. Pirmo reizi hinīna ekstrakts malārijas ārstēšanai tika izmantots 1632. gadā, kad pulverveida hinīnkoka mizu sajauca ar baltvīnu.^[2] Hinīnam piemīt arī pretdrudža darbība, tas stimulē dzemdes muskuļus, kā arī samazina sirds muskulatūras uzbudināmību. Tas var radīt nopietnas blaknes, piemēram, dzirdes un redzes pasliktināšanos, depresiju, galvassāpes, sliktu dūšu un caureju.^[3]

Atsauces

↑ http://www.drugs.com/monograph/quinine-sulfate.html
↑ Gints Ročāns. "Tehnika" Nozīmīgi dati, fakti, notikumi un ievērojamas personas. "Avots", 2008. gads. ISBN 978-9984-800-45-5.
↑ Indulis Purviņš, Santa Purviņa. Praktiskā farmakoloģija. Rīga : Zāļu infocentrs, 2011. ISBN 978-9984-854-20-5.

Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] ttp://www.drugs.com/monograph/quinine-sulfate.html

[2] Gints Ročāns. "Tehnika" Nozīmīgi dati, fakti, notikumi un ievērojamas personas. "Avots", 2008. gads. ISBN 978-9984-800-45-5.

[3] Indulis Purviņš, Santa Purviņa. Praktiskā farmakoloģija. Rīga : Zāļu infocentrs, 2011. ISBN 978-9984-854-20-5.

[1]

[2]

[3]