Hermanis Šells

Hermanis Šells (vācu: Jakob Herman Schell, 1850—1906) bija vācu filozofs un teologs. Iestājās par reformētu katolicismu, viņa galvenos rakstus 1898. gadā ievietoja katoļu baznīcas aizliegto rakstu indekā.

Hermanis Šells Jakob Herman Schell Hermanis Šells Vircburgas periodā Personīgā informācija Dzimis 1850. gada 28. februārī Freiburga (tagad Vācija) Miris 1906. gada 31. maijā (56 gadi) Vircburga Tautība vācietis

Zinātniskā darbība Zinātne teoloģija, filosofija Alma mater Vircburgas Universitāte

Dzīvesgājums

Dzimis 1850. gada 28. februārī Breisgavas Freiburgā. Mācījās Freiburgas Lielhercoga licejā, studēja filozofiju Freiburgas Universitātē, tad Vircburgas Universitātē, iesniedza filozofijas doktora disertāciju "Dvēseles dzīves vienotība, atvasināta no Aristoteļa filozofijas principiem" (Die Einheit des Seelenlebens aus den Principien der Aristotelischen Philosophie entwickelt, 1872). 1873. gadā viņu iesvētīja katoļu priesteru kārtā, 1879. gadā Šells turpināja teoloģijas studijas Romā, 1883. gadā Tībingenes Universitātē aizstāvēja teoloģijas doktora disertāciju "Trīsvienīgā Dieva darbība" (Das Wirken des dreieinigen Gottes). 1884. gadā ievēlēts par Vircburgas Universitātes apoloģētikas, mākslas vēstures un arheoloģijas profesoru. 1896.-1897. gadā bija Vircburgas Universitātes rektors.

Miris 1906. gada 31. maijā Vircburgā. Vatikāna Otrais Koncils (Vaticanum II, 1962-1965) lielā mērā atzina viņa tēzes par pareizām.

Darbi

• Die Einheit des Seelenlebens aus den Principien der Aristotelischen Philosophie entwickelt (filozofijas dr. disertācija, 1873)
• Das Wirken des dreieinigen Gottes (teoloģijas dr. disertācija 1873), Mainca 1885. Atkārtots izdevums — Frankfurte: Minerva, 1968, ISBN 3-86598-371-5
• Katholische Dogmatik (Katoļu dagmatika). 1. sējums (1889), 2. sējums (1891), 3. sējums (1893). Atkārtots izdevums — Minhene/Paderborna/Vīne: Schöningh, 1968.–1994.
• Die göttliche Wahrheit des Christentums (Kristietības dievišķā patiesība). 1. sējums (1895), 2. sējums (1896). Atkārtots izdevums — Frankfurte: Minerva, 1968, ISBN 3-86598-171-2
• Der Katholicismus als Princip des Fortschritts (Katolicisms kā progresa princips). Vircburga: Göbel, 1897
• Apologie des Christentums (Kristietības apoloģija). 1. sējums (1902), 2. sējums (1905). Atkārtots izdevums — Frankfurte: Minerva, 1967, ISBN 3-86598-356-1

Literatūra

• Karl Josef Rivinius: Integralismus und Reformkatholizismus die Kontroverse um Herman Schell. In: Wilfried Loth (Hg.): Deutscher Katholizismus im Umbruch zur Moderne, Stuttgart: 1991, S. 199–218.
• Karl Hausberger: Herman Schell (1850–1906). Ein Theologenschicksal im Bannkreis der Modernismuskontroverse. Regensburg: Pustet, 1999, ISBN 3-7917-1663-8.
• Otmar Meuffels, Rainer Dvorak (Hgg.): Wahrheit Gottes – Freiheit des Denkens. Herman Schell als Impulsgeber für Theologie und Kirche. Gedenkschrift anlässlich seines 150. Geburtstages. Würzburg: Schöningh, 2001, ISBN 3-87717-061-7.
• Paul-Werner Scheele: Herman Schell im Dialog. Beiträge zum Werk und zur Wirkung von Herman Schell. Würzburg: Echter, 2006, ISBN 3-429-02819-1.
• Paul-Werner Scheele: Der eine Glaube und die vielen Religionen. Der Beitrag Herman Schells zum interreligiösen Dialog. In: Thomas Franz, Hanjo Sauer (Hg.): Glaube in der Welt von heute. Theologie und Kirche nach dem Zweiten Vatikanischen Konzil. Festschrift für Elmar Klinger. Bd. 2: Diskursfelder. Würzburg: Echter Verlag, 2006. ISBN 978-3-429-02854-1, S. 228–243.