Heizena ezers
Heizena ezers (angļu: Lake Hazen) ir ezers Kanādas ziemeļos Elsmīra salā. Nereti to dēvē par pasaulē vistālāk ziemeļos esošo ezeru, tomēr uz Elsmīra salas vēl 100 km tālāk ziemeļos ir ezeri.
| Heizena ezers | |
|---|---|
 Heizena ezers 1997. gada vasarā | |
| Atrodas |
 Kanāda |
| Koordinātas | 81°50′N 70°25′W / 81.833°N 70.417°WKoordinātas: 81°50′N 70°25′W / 81.833°N 70.417°W |
| Platība | 542 km2 |
| Lielākais garums | 70 km |
| Lielākais dziļums | 289 m |
| Augstums v.j.l. | 158 m |
| Izteka | Raglesa |
  Heizena ezers  Heizena ezers | |
 Heizena ezers Vikikrātuvē | |
Ezers ir 70 km garš un līdz 11 km plats. Krasta līnija ir 185 km gara. Ezerā vairākas salas, lielākā ir Sentdžona sala — 7 km gara un mazāk nekā 1 km plata. Ledus klāj ezeru ap 10 mēnešus gadā. Ezerā ieplūst ledāji no ziemeļos esošās kalnu grēdas, kas sasniedz 2500 m augstumu. No ezera uz Čandlera fjordu plūst ap 22 km garā Raglesas upe. Upes izteka pat -60° C salā neaizsalst. Ezers iekļauts Kutinirpākas nacionālajā parkā.
Ezera apkaime uzskatāma par termisko oāzi polārā tuksneša vidū. Vasarā gaisa temperatūra te var sasniegt pat 23° C. Ezerā dzīvo viena zivju suga — Arktikas palija (Salvelinus alpinus), kas šeit sasniedz neparasti lielus izmērus.
Pirmais eiropietis, kas sasniedza ezeru, bija amerikānis Ādolfuss Grīlijs (Adolphus Washington Greely) 1882. gadā un nosauca ezeru sava priekšnieka, ASV armijas sakaru virsnieka Viljama Heizena (William Babcock Hazen) vārdā.[1] Kopš 1957. gada ezera ziemeļu krastā darbojas Kempheizenas pētniecības stacija.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «International Lake Environment Committee. Hazen Lake». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 17. janvārī.