Halvilerzē
Halvilerzē (vācu: Hallwilersee) ir ezers Šveices ziemeļu daļā, Ārgavas kantonā (dienvidu daļa atrodas arī Lucernas kantonā). Ūdens apmaiņas periods — 3,9 gadi. Aukstās ziemās var aizsalt.
| Halvilerzē | |
|---|---|
 | |
| Koordinātas | 47°17′N 8°12′E / 47.283°N 8.200°EKoordinātas: 47°17′N 8°12′E / 47.283°N 8.200°E |
| Platība | 10,3 km2 |
| Lielākais garums | 8,4 km |
| Vidējais dziļums | 28 m |
| Lielākais dziļums | 48 m |
| Tilpums | 0,285 km3 |
| Augstums v.j.l. | 449 m |
| Izteka | Ābaha |
| Sateces baseins | 128 km2 |
| Baseina valstis |
 Šveice |
  Halvilerzē | |
 Halvilerzē Vikikrātuvē | |
Populāra atpūtas vieta, ezera apkaimes ciematos ir daudz restorānu, ezera krastā — pludmales. Iemīļota atpūta ir pastaiga ap ezeru, kas ilgst ap 4,5 stundām. Aptuveni 1 km ziemeļos no ezera Ābahā ir sala, uz kuras atrodas fon Halvilu pils. Vasarās ezerā kursē kuģītis.
Vēsture
labot šo sadaļuCilvēki ezera krastā dzīvojuši jau mezolītā. Ezera ziemeļu galā atradās romiešu apmetne. Ap 1300. gadu ezeru dēvēja vairākos vārdos: Halwiler se, lacus de Seingen, Escherse. Taču vairāk iegājās fogtu Halvilu vārds, kuri viduslaikos pārvaldīja ezeru. Tikai 1859. gadā ezers kļuva publisks. 1883. gadā ezera rietumu krastā sāka darboties dzelzceļš. Pirmie kuģi ezerā sāka kursēt 1888. gadā.
Vides problēmas
labot šo sadaļuEzera apkaimē notiek intensīva lauksaimniecība un rezultātā ezerā nokļūst lauksaimniecības mēslojums. Rezultātā 1980. gadu sākumā ezers bija praktiski miris, fosfātu piesārņojums veidoja biezus aļģu paklājus. Mirušās aļģes nogrima ezera gultnē, un to pūšanas process atņēma ezera ūdenim skābekli. 1985. gadā ezerā tika uzsākta mākslīgā aerācija — ezera gultnē tika pūsts saspiests gaiss, tādējādi veicinot ūdens apriti. Vienlaikus tika samazināts ezera piesārņojums. Pašlaik (2006) fosfora līmenis ezerā krities no 250 mg/l līdz 50 mg/l, kas joprojām ir samērā augsts piesārņojuma līmenis.