Gustavs Kristiāns fon Hantvigs

Gustavs Kristiāns fon Handtvigs (vācu: Gustav Christian von Handtwig) (1713 — 1767) bija Rīgas pilsētas ārsts un galma padomnieks. Ieviesis Rīgā Striktās Observances sistēmu, pārveidojis brīvmūrnieku ložu „Zum Nordstern“ par Striktās Observances ložu „Zum Schwerdt“ (1765). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ pirmais krēsla meistars (līdz 1767). J. G. Herders viņa nāves sakarā sacerējis odu.

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1713. gadā Dago salā[1] luterāņu prāvesta Georga Hantviga (1676–1733) ģimenē. Studēja medicīnu Rostokas Universitātē (1735—1738), 1738. gadā aizstāvēja doktora grādu. 1750. gadā kļuva par Rostokas apriņķa ārstu un 1754. gadā iecelts dižciltīgo kārtā.

1760. gadā tika ievēlēts par Rostokas Universitātes profesoru, lasījis lekcijas tiesu medicīnā. 1760. gadā ar Berlīnes karaliskās lielložas patentu (vēlāk pārdēvēta par Große National Mutterloge "Zu den drei Weltkugeln") dibinājis Rostokas ložu "Zu den drei Sternen", kuru vadījis līdz 1764. gadam.

1765. gadā Rīgā nodibinājis ložu "Pie Zobena" („Zum Schwerdt“) ar Prūsijas nacionālās lielložas "Pie trim zemeslodēm" patentu. Miris 1767. gada 31. janvārī Rīgā.

DarbiLabot

  • Handtwig C. G.: De dormientibus, eorundemque situ Rostochii. Diss. Medica resp. A. W. de Marnee (1752).

LiteratūraLabot

  • Adelige Freimaurer in Mecklenburg 1750-1850. Nobilitas — Zeitschrift für deutsche Adelsforschung, 2002. (vāciski)

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot