Guntis Berelis

Guntis Berelis;
Personīgā informācija
Dzimis	1961. gada 2. jūlijā (63 gadi); Cēsis, Latvijas PSR, PSRS
Tautība	Latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās	Literatūrkritiķis, rakstnieks
Valoda	Latviešu valoda
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Guntis Berelis (dzimis 1961. gada 2. jūlijā Cēsīs)^[1] ir latviešu literatūrkritiķis un rakstnieks.

Biogrāfija

Berelis ir studējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (1979—1981) un Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas nodaļā.^[1] Strādājis par bibliotekāru Skujenē, kā arī žurnālā "Karogs" (1989—1992 un 2003—2010).^[1] 1986. gadā sācis publicēt literāros darbus.^[1] Izdevis vairākus stāstu krājumus, grāmatas bērniem. Tāpat rakstījis par postmodernisma iezīmēm latviešu prozā un citām tēmām. Par grāmatu "Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs", kurā ir apskatīta 1990. gadu latviešu proza, kā arī romānu "Ugunīgi vērši ar zelta ragiem" saņēmis Literatūras gada balvu. 1994. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.^[1]

G. Bereļa aktīvākais darbības laiks ir 20. gs. 90. gadi, kad viņš daudz raksta par jaunāko latviešu prozu, formulējot Aivara Ozoliņa, Jāņa Einfelda, Arvja Kolmaņa, Noras Ikstenas, Jāņa Vēvera un citu jauno autoru poētikas iezīmes, skaidrojot postmodernās literatūras principus un pārskatot mākslinieciskuma kritērijus latviešu prozā. Šajā laikā sarakstītas viņa nozīmīgās literatūrkritiskās grāmatas "Klusums un vārds", "Latviešu literatūras vēsture" un "Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs". 21. gadsimta sākumā G. Berelis strādā žurnālā "Karogs", kurā regulāri publicē apskatus par jaunāko literatūru.

2015. gadā vēsturisko romānu sērijā "Latvija. XX gadsimts" izdots G. Bereļa romāns "Vārdiem nebija vietas". Tas ieguvis Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis"^[2] un laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā. Romāns nominēts Literatūras gada balvai kā labākais prozas darbs.

Bibliogrāfija

Proza

Mitomānija [stāstu krājums]. Rīga: Liesma, 1989.
Agnese un Tumsas valdnieks [stāsts bērniem]. Rīga: Daugava, 1995.
Mīnotaura medības [stāstu krājums]. Rīga: Atēna, 1999.
Ugunīgi vērši ar zelta ragiem [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2007.
Vārdiem nebija vietas [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2015.
Es nekad nerunāju muļķības [stāstu krājums]. Rīga: Dienas grāmata, 2018.

Esejas un kritika

Klusums un vārds [eseju un recenziju krājums]. Rīga: Daugava, 1997.
Latviešu literatūras vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.
Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs [esejas]. Rīga: Atēna, 2001.
...rakstīt... [esejas]. Rīga: Orbīta, 2022.

Tulkojums

Andrejs Ļevkins. Dūmi miglā. Rīga: Orbīta, 2016.

Grāmatas citās valodās

Härra Heideggerile meeldivad kassid ja teisi jutte [Heidegera kungam patīk kaķi; stāsti, igauņu valodā tulk. Contra]. Loomingu Raamatukogu, 2022.
Sõnad olid liigsed [Vārdiem nebija vietas; igauņu valodā tulk. Contra]. Mina Ise, 2023.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 594. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
↑ Piekto reizi piešķir balvu “Krasta ļaudis”. http://www.mumspatik.lv/piekto-reizi-pieskir-balvu-krasta-laudis/ Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[LAT-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 594. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.

[2] Piekto reizi piešķir balvu “Krasta ļaudis”. http://www.mumspatik.lv/piekto-reizi-pieskir-balvu-krasta-laudis/ Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.

[1]

[2]