Gumijlēkšana

Gumijlēkšana ir darbība, kas ietver lekšanu no pietiekami liela augstuma, savienojot cilvēku ar garu, elastīgu gumiju. Lēkšana parasti notiek no tādiem objektiem, kā ēkas, tilti, gaisa vagoniņi, vai dažāda augstuma pacēlāji, taču ir arī iespējams lēkt no kustīga objekta, kā gaisa balons, helikopters, ar iespēju lidināties virs zemes. Šī aizraušanās nāk no brīvās krišanas. Cilvēkam izlecot, gumija izstiepjas un persona atkal lido uz augšu, gumijas elastības dēļ, turpinot svārstīties, kamēr kinētiskā enerģija pārtrauc savu darbību.

Lēciens no gaisa vagoniņa Siguldā

Gumijlēkšanas aizsākumi

Klusajā okeānā atrodas salu arhipelāgs - Vanuatu Republika, kur atrodas arī Pentakosta sala. Tieši šī sala ir saucama par gumijlēkšanas tēvzemi. Šīs salas jaunākie iedzīvotāji (gados jauni zēni) nedēļām ilgi būvē torni, kas sastāv no koku stumbriem un zariem, apmēram 25–30 m augstu sastatni. Tālāk viņi piestiprina savas kājas pie liānas auga un lec ar galvu pa priekšu, pretī zemei. Ir ļoti svarīgi izvēlēties liānas, kas ir iespējami staipīgākas. Tiek ievērota liela precizitāte, veicot šos lēcienus, jo galvenais uzdevums ir lēciena kulminācijā aizsniegt ar savu galvu zemi, kas nereti ir beidzies ar letāliem gadījumiem. Izturot šo pārbaudījumu, jaunie puiši tiek uzņemti cilts vīriešu lokā un ir grantēti ar tiesībām iegūt sev sievu.

Modernā gumijlēkšana

Modernā gumijlēkšana ir viens no jaunākajiem, ekstrēmākajiem un visaizraujošākajiem izklaides, kā arī sporta veidiem 20. gadsimtā. Pirmais, reģistrētais lēciens Eiropā notika 1979. gada 1. aprīlī, kad jaunekļi no Oksfordas Universitātes bija nolēmuši lekt no Kliftona tilta, kas atrodas Lielbritānijā. Jāpiebilst, ka jauniešus arestēja, taču tas neapturēja viņus no lekšanas turpināšanas. Modernajai gumijlēkšanai ir vairāk kā 100 000 000 izlekušu cilvēku no visas pasaules, un skaits turpina augt. Arī mūsdienās ir visdažādākās variācijas lekšanai ar gumiju, ieskaitot grupveida gumijlēkšanu un dažādu ekstrēmo veidu gumijlēkšanu.

Augstākais lēciens

2002. gada 5. maijā Kurtiss Rivers (Curtis Rivers) no Lielbritānijas veica lēcienu no gaisa balona, kas atradās precīzi ​​4632 m virs zemes. Lēciens notika Puertollano, Spānijā. Ar šo lēcienu Kurtis ieguva Ginesa pasaules rekordu, sasniedzot augstāko lēkšanas punktu ar gumiju. Viņš izlēca izmantojot 10 m garu gumiju, kas lēciena laikā izstiepās līdz 30 m garumam. Pēc piecu reižu svārstīšanās augšup un lejup, viņš atbrīvoja sevi no gumijas stiprinājumiem un veiksmīgi piezemējās ar izpletni uz zemes. Tika izmantotas papildus elpināšanas ierīces, jo, atrodoties tik augstu, gaiss ir ļoti retināts, kas apgrūtināja Kurtisa elpošanu.