Gušču pilskalns

Gušču pilskalns, arī Gusčas pilskalns jeb Kaupras kalns, atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā un izveidots apmēram ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētā paugurā, kura dienvidrietumu pusē ir pārpurvojies ezers, bet pretējā pusē — Maltas upes krūmiem aizaugusī paliene. Paugurs atrodas uz ziemeļaustrumiem no Guščiem, taisnā līnijā nepilna kilometra attālumā. Pilskalns ierīkots paugura vidusdaļā. Pilskalns apaudzis ar lapu kokiem, biezu ievu un citu krūmu pamežu, ir grūti pārstaigājams. Apkārtnē atrodas vairāki lieli smilšu karjeri. Uz austrumiem no pilskalna jau pirms Otrā pasaules kara ir bijis plašs karjers ar dzelzceļa atzaru.

Gušču pilskalns
Pilskalna 3D modelis
Gušču pilskalns
Atrašanās vieta	Silmalas pagasts, Rēzeknes novads, Latvija
Koordinātas	56°22′29.4″N 27°09′00.7″E

Pilskalns ierīkots paugura augstākajā vietā, kur tā ir arī nedaudz platāka. Pilskalna plakums atrodas ap 15 m virs līdzās esošā ezera līmeņa. No ziemeļrietumu puses pilskalna plakums ir nodalīts ar vairākiem grāviem, vaļņiem un nelielu uzmetumu vai, iespējams, zemu valni pilskalna plakuma galā. Šie mākslīgie veidojumi ir nepārprotami un noteikti liecina par pilskalnu, lai gan vaļņi no grāvja dibena ir tikai apmēram metru augsti vai nedaudz augstāki. Pretējā pilskalna galā bijusi līdzīga nocietinājumu sistēma, tomēr tur grāvji un vaļņi ir mazāk izteikti, dabā grūti saskatāmi; labāk redzami tie ir LIDAR datos. Šie materiāli arī rāda, ka lēzenākajā pilskalna ziemeļaustrumu nogāzē, dažus metrus zemāk par plakumu, ir terase, kas savienojas ar pilskalna plakumam tuvākajiem grāvjiem abos pilskalna galos. Dabā šo terasi grūti saskatīt. Pilskalna plakums ir garš un šaurs (ap 50 x 15—20 m). Viss senā nocietinājuma garums — ap 90 m. Kalna dienvidrietumu nogāze jau dabiski ir pietiekami stāva, lai tā nebūtu mākslīgi jāstāvina. LIDAR dati šajā pilskalna pusē, kalna pakājē pie aizaugušā ezera malas, uzrāda vairākus pilskalnam perpendikulārus grāvjveida iedziļinājumus, kas it kā novietoti iepretim pilskalna abu galu nocietinājumiem. Dabā šos iedziļinājumus noteikti konstatēt nevar. Atzīmējams, ka citos tāda veida pilskalnos pakājes nocietinājumi nav zināmi. Iespējams, ka šiem rakumiem ir jaunāku laiku izcelsme.

Gušču pilskalns ierīkots Latgalei tradicionāli — no divām pusēm labi norobežots paugurs pārrakts ar relatīvi sekliem grāvjiem, no kuriem izraktās zemes uzmestās ne visai augstos vaļņos. Lēzenākajā nogāzē izveidotas terases, kas savienojas ar pilskalna abu galu grāvjiem. Kultūrslānis pilskalnā nav vizuāli konstatējams. Gušču pilskalnu varētu uzskatīt par samērā labi izveidotu un nocietinātu patvēruma pilskalnu, kādi kopumā ir Austrumlatvijai raksturīgi.

Ārējās saites

• Gušču pilskalns