Vikipēdija

Gojko Mitičs

Gojko Mitičs (serbu: Гojko Мumuћ, dzimis 1940. gada 13. jūnijā) ir dienvidslāvu aktieris, režisors un kaskadieris. Popularitāti ieguva kā galvenais indiāņu (sk. vesterni) lomu izpildītājs VDR galvenajā kinostudijā DEFA. Atveidojis tādus varoņus kā Čingačguks, Tekumsē, Oceola un citus.

Gojko Mitičs
Gojko Mitičs
Goiko Mitičs 1969. gadā
Dzimis 1940. gada 13. jūnijā (84 gadi)
Leskovaca, Dienvidslāvija
Nodarbošanās aktieris, režisors, kaskadieris

Biogrāfija

labot šo sadaļu

Dzimis 1940. gada 13. jūnijā Dienvidslāvijas pilsētā Leskovicā serbu izcelsmes zemnieku ģimenē. Beidzis Belgradas fiziskās kultūras institūtu.

Indiāņu filmas

labot šo sadaļu

Gojko Mitičs debitēja kino kā kaskadieris angļu filmā "Lanselots un karaliene", pēc tam turpinot filmēties masu skatos filmās par "cēlsirdīgo apaču virsaiti" Vinetū (vācu rakstnieka Karla Maja izdomāts varonis). 1966. gadā Mitičs pārcēlās uz Austrumvāciju, kur DEFA kinostudijā filmējās galvenajās indiāņu lomās. Tā paša gada filmā "Lielās Lācenes dēli" viņš atveidoja galvenā indiāņu virsaiša lomu.[1] Filma guva milzīgus panākumus jaunās paaudzes vidū.[1]

1967. gadā ar tikpat lieliem panākumiem iznāca filma "Čingačguks Lielā Čūska", kurā Mitičs spēlēja mohikāņu virsaiti Čingačguku (scenārija pamatā Fenimora Kūpera romāns "Zvērkāvis"). Filmu iepirka Padomju Savienība, un aktieris arī šeit ieguva milzu popularitāti un atpazīstamību, it īpaši pusaudžu vidū.

Divas no filmām tika uzņemtas PSRS, - "Tekumsē" Krimas kalnos,[2] "Ulzana" - Samarkandas apkārtnē Uzbekijas PSR. Filma "Virsaitis Baltā Spalva" - Mongolijā.

No 2002. līdz 2006. gadam Vācijas kinematogrāfisti no jauna uzņēma vairākas filmas par Vinetū, kurās Mitičs atveidoja galveno varoni. Vinetū tēlā aktieris iejutās arī pēc Maja grāmatām iestudētās teātra izrādēs.

Indiāņu lomu filmogrāfija

labot šo sadaļu
  • "Lielās Lācenes dēli" (1966) - Virsaitis Tokei-Itho
  • "Čingačguks Lielā Čūska" (1967) - Čingačguks
  • "Piekūna ceļš" (1968) - Vanagacs
  • "Baltie Vilki" (1969) - Vanagacs
  • "Nāvējoša kļūda" (1970) - Melnā Pumā
  • "Oceola" (1971) - Oceola
  • "Tekumsē" (1972) - Tekumsē
  • "Apači" (1973) - Ulzana (arī scenārists)
  • "Ulzana" (1974) - Ulzana (arī scenārists)
  • "Asinsbrāļi" (1975) - Cietā Klints
  • "Severino" (1978) - Severino
  • "Virsaitis Baltā Spalva" (1983) - Baltā Spalva
  • "Meksikas prēriju mednieki" (1988) - Lāča Acs

Darbs teātrī un televīzijā

labot šo sadaļu

Noplokot skatītāju interesei par indiāņu filmām, Mitičs pārcēlās uz VFR. Tur viņš sāka filmēties seriālos un spēlēt pilsētas teātrī tādas lomas kā Robins Huds, Spartaks. Bez tam 1970. gados Mitičs piedalījās Viktora Igo lugas "Marija Tjudora" ekranizācijā, atveidojot laupītāja Fabiana lomu. Uzņēmis vairākas bērnu filmas.

Filmējies ne tikai vesternos, bet arī cita žanra filmās. Viena no pazīstamākajām ir daudzsēriju "Nāves arhīvs" (1980), kurā Mitičs atveidoja padomju izlūku Borisu.

Interesanti fakti

labot šo sadaļu
  • Gojko Mitičam nekad nebija nepieciešami dublieri: viņš viegli uzsēdās zirgam mugurā, peldēja u.t.t. Aktieris atzinies, ka viņam kā nesmēķētājam vissarežģītākā esot bijusi miera pīpes ceremonija.[3]
  • Mitiča atveidotie varoņi bija tik pārliecinoši, ka to atzina arī paši indiāņi:[4]

- Čingačguks, Vanagacs, Vinetū... Bet vai īstiem indiāņiem kādreiz esat ticies?
- Kādu amerikāņu žurnālistu ieinteresēja manas filmas, un viņš tās parādīja rezervātos. Mēs iepazināmies, un kādā jaukā dienā es jau ciemojos pie indiāņiem, kas ievēroja senās tradīcijas. Viņi bija pārsteigti, kā bālģīmis eiropietis spēja radīt tik patiesus viņu senču tēlus. Man tad piešķīra indiāņu amuletu, un atbildot es izvilku vairākas atvestās dāvanas. Tajā skaitā labu tabaku. Indiāņi savukārt man uzdāvināja segu un uzņēma mani savā ciltī. Tā kā tagad varu sevi uzskatīt par īstu indiāni. Man arī iedeva jaunu vārdu. Šamanis pajautāja, vai saskaņā ar indiāņu priekšstatiem man ir indiāņa vārds, kas norādītu uz kāda dzīvnieka tēlu. Es atbildēju noliedzoši. Viņš teica: "Padomā par dzīvnieku". Es aizvēru acis un tajā pat brīdī ieraudzīju vilku, kas raudzījās tieši uz mani. Kad atvēru acis, šamanis pavērās manī un teica: "Tu esi vilks!" Es jutos ārkārtīgi pārsteigts. Tā kā tagad esmu īsts indiānis vārdā Vilks.

Literatūrā un kino

labot šo sadaļu

Gojko Mitiča daiļradei veltīta Andreja Šarija grāmata "Знак W:Вождь краснокожих в книгах и на экране" (2008). Tajā pat gadā iznāca filma par pašu aktieri — "Padomju valsts galvenais indiānis".[5]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 www.kinoexpert.ru
  2. ↑ «Кримовед»[novecojusi saite]
  3. ↑ «Гойко Митич - заслуженный индеец Советсвого Союза» (LOOK AT ME 2009)[novecojusi saite]
  4. ↑ .Алова А., Брилёва Я. "Гойко Митич: «Индеец по имени Волк» («Конкурент» - респектабельная газета. 25 июня 2008, 29(000151))
  5. ↑ «Главный индеец страны Советов»

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gojko_Mitičs&oldid=3866544"