Gliese 581 d

Gliese 581 d ir citplanēta, kas atrodas 6,13 pc attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā. Planēta riņķo ap zvaigzni Gliese 581 vidēji 0,218 AU attālumā. Planētas orbītas ekscentricitāte ir 0,3809. 1 gads uz planētas ilgst 66,8 Zemes dienas ilgi un tā sver 8,3 reizes vairāk par Zemi, tāpēc tā tiek klasificēta kā Superzeme. Planētu atklāja 2007.gada 24.aprīlī.

Ieraugot planētas orbitālos parametrus, varētu domāt, ka uz tās ir tikpat karsti, kā cepeškrāsnī, bet patiesībā tur ir normālas t.i., dzīvībai piemērotas temperatūras, jo zvaigzne Gliese 581 ir sarkanais punduris, kurš ģenerē salīdzinoši maz siltuma salīdzinājumā ar Sauli. Cilvēks uz šīs planētas saulē varētu sajusties tā kā uz Zemes, ja vien tās atmosfēras sastāvs būtu pieskaņots cilvēka dzīvībai. Planētas vidējā temperatūra ziemā ir -71 °C, bet vasarā karstums sasniedz tikai nieka 29 °C. Īsā (salīdzinājumā ar Zemi) apriņķošanas perioda dēļ planētas rotācija, zvaigznes Gliese 581 gravitācijas dēļ, varētu tikt bloķēta. Nakts pusē diemžēl būtu ļoti auksts, bet dienas pusē temperatūras svārstītos no -70 °C līdz +30 °C.

Gravitācija uz šīs planētas varētu būt nedaudz lielāka par Zemes pievilkšanas spēku, bet scenāriji, dzīvībai piemēroto temperatūru dēļ, varētu būt dažādi.

Brīvās krišanas paātrinājuma scenāriji

2 reizes lielāks nekā uz Zemes

Ja brīvās krišanas paātrinājums uz tās virsmas 2 reizes pārsniedz tādu, kāds ir uz Zemes, tad planētas blīvumam ir jābūt 5 396 kg/m³ un to ūdens varētu klātu daļēji, bet cilvēks uz tādas apmesties nevarētu, arī tad, ja atmosfēras sastāvs un spiediens būtu piemērots elpošanas orgāniem, jo pie tāda brīvās krišanas paātrinājuma cilvēku mocītu nogurums un normāla dzīve būtu neiespējama.

Tāds kāds ir uz Zemes

Ja brīvās krišanas paātrinājums uz tās būtu vienāds ar tādu, kāds ir uz Zemes, tad planētas blīvumam ir jābūt 1908 kg/m³ un to pilnībā klātu ≈7 200 km biezs ūdens slānis, ja planētas bezūdens sastāvdaļas blīvumu pieņem par 5 000 kg/m³. Uz šādas planētas cilvēks nevarētu dzīvot arī tad, ja tur gaisa spiediens un sastāvs atbilstu cilvēka elpošanas sistēmai, jo cilvēku uz šādas planētas gaida sarežģīti dzīves apstākļi, piemēram, viņš tur nevarētu nodarboties ar lauksaimniecību.

Tā kā planēta zvaigznes gravitācijas iedarbībā visu laiku vērsta pret to ar vienu un to pašu puslodi, tad cilvēkam vienīgā iespēja dzīvot uz cietzemes ir ledājs, kas aizņem visu nakts puslodi, kas paplašinās uz dienas puslodes rēķina, kad planēta attālinās no zvaigznes. Lielās planētas orbītas ekscentricitātes dēļ, ledus diemžēl būtu pārāk nestabils, lai ilgstoši noturētu māju un dreifētu tik ātri (arī milzīga dziļuma dēļ), ka visvecākais ledus būtu labi, ja dažus gadus vecs.