Glamočas cietoksnis
Glamočas cietoksnis (bosniešu: Glamočka tvrđava) ir Osmaņu impērijas viduslaiku cietoksnis, kas atrodas Staretina kalna ziemeļu nogāzē virs Glamočas pilsētas Bosnijā un Hercegovinā. Cietokšņa celtniecība sākās 14. gadsimtā. Mūsdienās cietokšņa drupas ir atzītas par Bosnijas un Hercegovinas nacionālo pieminekli.[1][2]
| Glamočas cietoksnis | |
|---|---|
| Glamočka tvrđava | |
 Cietokšņa drupas 2012. gadā skatā no dienvidiem | |
  Glamočas cietoksnis | |
| Vispārīga informācija | |
| Statuss | Drupas |
| Tips | nocietināta pils — cietoksnis |
| Adrese | Glamoča, |
| Pilsēta | Glamoča, Hercegbosnas kantons, Bosnijas un Hercegovinas federācija |
| Valsts | Bosnija un Hercegovina |
| Koordinātas | 44°02′31″N 16°50′38″E / 44.04194°N 16.84389°EKoordinātas: 44°02′31″N 16°50′38″E / 44.04194°N 16.84389°E |
| Būvniecības sākums | 14. gadsimts |
Atrašanās vieta
labot šo sadaļuGlamočas cietoksnis atrodas uz koniskas formas kalna, apmēram 100 m virs mūsdienu pilsētas. Nocietinājums aizņem pēdējo kalna nogāzes uzkalnu, kura malas ir kraujas uz rietumiem, ziemeļaustrumiem un austrumiem. Objektam visvieglāk var piekļūt no dienvidrietumu nogāzes. Ap nocietinājumu bija izveidojies ciemats, kas pārstāja eksistēt 19. un 20. gadsimta mijā.[1][3]
Vēsture
labot šo sadaļuOsmaņu laikā pilsētu līdz 1833. gadam sauca par Biogradu vai Belgradčiku. Administratīvā vienība Glamočas kapitānija tika nodibināta pēc 1624. gada un piederēja pie Klišku sandžaka līdz tā krišanai 1689. gadā. Glamočas kapteiņi nāca no Čiriču, vēlāk no Jakirliču ģimenēm. Pirmais zināmais Glamočas kapteinis bija Mustafa, kurš vēstures avotos parādās 1719. un 1730. gadā. No Jakirliču ģimenes ir zināmi kapteiņi Ahmeds-kapetāns un viņa dēls Ejubs, kurš ieņēma šo amatu līdz 1789. gadam. Vēstures avotos kāds Ibrahims-begs minēts kā kapteinis 1814. gadā, bet Hasans-kapetāns 1818. gadā, iespējams, pēdējais Glamočas kapteinis.[1]
1833. gadā tika uzskaitīts, ka cietoksnī atradās 11 lielgabali, no kuriem 4 bija bojāti, daudz munīcijas un svina, un klētī graudi. Tas laikam bija labā stāvoklī, jo nebija to cietokšņu sarakstā, no kuriem ekonomijas dēļ būtu jāatsakās. Cietokšņa iekšpusē atradās kapteiņa Čiriča ģimenes nams un munīcijas ēka. Nocietinājums tika pamests 1851. gadā un daļēji nojaukts 1882. gadā.[1][4]
Apraksts
labot šo sadaļuNocietinājuma formu noteica reljefs, uz kura tas tika uzbūvēts, uz plato zema koniska kalna virsotnē. Tas sastāv no augšējā cietokšņa un staļļa zem tā.
Augšējais cietoksnis aizņem visu salīdzinoši šauro plato 62 m garumā un aptuveni 20 m platumā. Plato no trim pusēm robežojas ar stāvām īsām nogāzēm. Augšējā cietoksnī ir viens bastions vispieejamākajā daļā, t.i. dienvidaustrumu galā, perimetra vaļņi ziemeļu un dienvidu pusē ar daļēji izvirzītiem torņiem un ziemeļaustrumu valnis, pie kura atrodas mošejas un dažu ēku paliekas. Septiņstūra bastiona pamatnē atrodas apaļš viduslaiku galvenais tornis, kas vēlāk pārveidots par daudzstūrainu bastionu 9 m diametrā. Daļēji izvirzītie torņi, pa vienam ziemeļu un dienvidu vaļņos, kuru sienas ir aptuveni 6 m garas, jau bija pielāgoti šaujamieročiem. Ieeja augšējā cietoksnī (1,4 m platumā) bija uz ziemeļu vaļņa, apmēram 15 m uz austrumiem no bastiona. Zem tās atradās vēl viens atsevišķs vārtu tornis. Ziemeļaustrumu galā bija uzceltas divas ēkas, kuras atdala 1,5 m plata eja. Ziemeļaustrumu stūrī atrodas ēkas pēdējās atliekas 10x9 m platībā, kas novietotas gar valni. Ēkas dienvidaustrumu sienā ir divas lielgabalu atveres. Atveres ir izliektas, 1,4 m platas.
Mošejas drupas atrodas cietokšņa ziemeļaustrumu stūrī. Mošejai ir kvadrātveida pamatne, iekšējās malas ir 9,50 m garas, un trīs sienas ir 0,8 m biezas. Ceturtā dienvidrietumu siena, kas ir 1,5 m bieza, balstās pret cietoksni. Tā celta no rūpīgi cirsta un sakrauta akmens. Nav zināms, kad mošeja tika uzcelta, taču tiek pieņemts, ka tā varētu būt celta pirms 16. gadsimta beigām vai 17. gadsimta sākuma.[1][5]
Pašreizējais stāvoklis
labot šo sadaļu1930. gados tika novērtēts, ka mūri ir saglabājušies maz, no bastiona ārējā veidņa palikuši tikai daži akmeņi. Daļēji izvirzītie torņi uz perimetra vaļņiem atrodami tikai pamatnē. Trešais tornis zem ieejas pilsētā ir atpazīstams pēc celšanas vietas un padziļinājuma laukā. Perimetra sienu virszemes daļas vietām ir grūti saskatāmas, virszemes paliekas tikko sasniedz vienu metru. Apakšējā staļļa vaļņu atliekas ir grūti atpazīstamas un tikai vietām. Piemineklis kopumā ir apdraudētā stāvoklī.[1][6][7]
Attēli
labot šo sadaļu-
-
-
-
Mūsdienu Glamoča un cietokšņa drupas
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Komisija za očuvanje nacionalnih spomenika». old.kons.gov.ba. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-06. Skatīts: 2022-05-26.
- ↑ admin. «Stari grad Glamoč». Miruh Bosne (bs-BA), 2016-01-05. Skatīts: 2022-05-26.
- ↑ Semra Hodžić. «Rimljani su ga osvajali 200 godina: O starom Glamoču postoje još samo legende». Radio Sarajevo. Skatīts: 2022-05-26.
- ↑ «Glamoč je mjesto neizmjernog kulturno-historijskog blaga». www.klix.ba (horvātu). Skatīts: 2022-05-26.
- ↑ «NA OSTACIMA GLAMOČKE TABIJE JEDINO SAČUVAN AUTENTIČAN MIHRAB — Bosnjaci.Net». bosnjaci.net. Skatīts: 2022-05-26.
- ↑ Mirza Sadiković. «Četiri glamočka čuda». balkans.aljazeera.net (bosniešu). Skatīts: 2022-05-26.
- ↑ Armin Čaušević. «Glamoč naredne godine proslavlja 490 godina institucionalnog islama». Islamska zajednica u Bosni i Hercegovini (bs-ba). Skatīts: 2022-05-26.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Glamočas cietoksnis.
