Antonio Gaudi
Šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Antoni Gaudī. Argumentus par tā nosaukuma veidošanu vari izteikt attiecīgajā diskusiju lapā. Papildu informācija var būt atrodama arī lapas hronoloģijā. |
Antonio Gaudi i Kornets (katalāņu: Antoni Gaudí i Cornet, dzimis 1852. gada 25. jūnijā Reusā, miris 1926. gada 10. jūnijā Barselonā) bija kataloniešu arhitekts, kurš pazīstams ar savu būvju stilu un īpatnējām konstrukcijām.
Antonio Gaudi Antoni Gaudi | |
---|---|
Dzimis |
1852. gada 25. jūnijā Reusa, Katalonija, Spānija |
Miris |
1926. gada 10. jūnijā Barselona, Katalonija, Spānija |
Tautība | Spānis |
Nozares | Arhitekts |
Slavenākie darbi | Svētās Ģimenes baznīca |
Gaudí dzīve
labot šo sadaļuBērnība
labot šo sadaļuGaudi dzimis Tarragonas provincē, Katalonijā 1852. gadā, kaut gan nav zināms, kur tieši — Reusas pilsētā vai 5 km attālajā Riudomsas pilsētā. Taču noteikti zināms, ka viņš kristīts Reusas pilsētā nākamajā dienā pēc piedzimšanas. Gaudi abi vecāki nāca no metālkaļu ģimenēm. Antonio bija jaunākais no pieciem bērniem un nevarēja rotaļāties ar saviem vienaudžiem reimatisma dēļ. Stipro sāpju dēļ viņš nebija spējīgs pastaigāties un, ja bija nepieciešams doties prom no mājām, viņam nācās jāt ar ēzeli. Tā kā Antonio uzturējās tuvu mājām un viņam bija daudz brīvā laika, tas tika izmantots, lai aplūkotu dabu. Tieši šis faktors veidoja viņa divas stiprākās prasmes — vērīgumu un dabas izpratni.
Pamatizglītība
labot šo sadaļuBērnībā Gaudi gāja bērnudārzā, kur jau sāka parādīties viņa iztēles spējas. Kad bērniem stāstīja par to, ka putni spēj lidot tāpēc, ka tiem ir spārni, Gaudi secināja, ka vistām spārni būs domāti ātrākai skriešanai, jo tās taču nelido.
Kad pienāca laiks viņa formālajai izglītībai, Gaudi iestājās Collegi de les Escoles Píes de Reus. Gaudi atzīmes nebija visai labas, izņemot vienu priekšmetu — ģeometriju. Viņa aizraušanās ar šo priekšmetu ilga līdz pat viņa nāvei. Pirmo iespaidu uz viņa dzīvi ģeometrija atstāja, kad viņš izvēlējās savu karjeru.
Augstākā izglītība
labot šo sadaļuGaudi mācījās arhitektūru Escuela Tècnica Superior d'Arquitectura Barselonā no 1873. līdz 1877. gadam, taču viņa sekmes bija ļoti viduvējas. Tomēr visas praktisko darbu atzīmes bija izcilas, un 1878. gadā viņš kļuva par diplomētu arhitektu. Parakstot statusu apliecinošo dokumentu, direktors teica: „Es esmu atradis vai nu vājprātīgo, vai ģēniju.”[nepieciešama atsauce]
Jaunieceltais arhitekts nekavējoties sāka plānot un konstruēt; sakarus ar skolu viņš nezaudēja visu dzīvi.
Intereses
labot šo sadaļuVisu dzīvi Gaudi bija apburts ar dabu. Viņš pētīja dabas uzbūvi un centās iekļaut tās elementus savās konstrukcijās. Tā vietā, lai izmantotu vienkāršas ģeometriskas līnijas, viņš imitēja cilvēku vai koku augšanu un to, kā šīs lietas stāv, saglabājot līdzsvaru. Hiperbolas un parabolas, kuras viņš "aizņēmās" no dabas, tika viegli stiprinātas ar tērauda stieņiem un ļāva viņa konstrukcijām atgādināt dabas elementus.
Reimatisma dēļ Gaudi ieturēja stingru veģetāru diētu un izmantoja homeopātiskus līdzekļus, ūdens terapiju, kā arī biežas pastaigas, lai uzturētu labu veselību. Garas pastaigas ne tikai vājināja reimatismu, bet arī ļāva viņam vēl vairāk izbaudīt dabu.
Vēlākie gadi
labot šo sadaļuGaudi bija katolis un dedzīgs Katalonijas nacionālists. (Reiz pat arestēts par runāšanu kataloniešu valodā situācijā, kur tas bija aizliegts ar likumu.)[nepieciešama atsauce] Vēlāk viņš atmeta savu laicīgo darbu un veltīja savu dzīvi katoļu ticībai un savai Sagrada Família. Drīz pēc tam nomira viņa tuvākie ģimenes locekļi un draugi. Pēc viņa brāļa meitas nāves un viņa "uzticamā līdzstrādnieka Fransiska Berengera Mestresa" nāves Barselonā sākās ekonomiskā krīze, un Gaudi pārtrauca būvēt La Colonia Güell un ļoti palēninājās La Sagrada Família būvniecība. Pēc četriem gadiem mira arī viņa mecenāts Eusevi Gveljs (Eusebi Güell).
Iespējams, tieši šī nelaimīgo notikumu virkne izmainīja Gaudi. Viņš vairs nevēlējās runāt ar reportieriem vai fotografēties un kļuva pilnīgi pārņemts ar savu meistardarbu La Sagrada Familia.
1926. gada 7. jūnijā Antoni Gaudi sabrauca tramvajs. Viņa nabadzīgā izskata dēļ neviens taksists nevēlējās aizvest viņu uz slimnīcu, baidoties, ka par braucienu netiks samaksāts. Galu galā viņš tika nogādāts nabadzīgo slimnīcā Barselonā. Neviens nepazina ievainoto mākslinieku, līdz viņa draugi atrada viņu nākamajā dienā. Kad viņu mēģināja pārvietot uz labāku slimnīcu, viņš atteicās, sakot: „Mana vieta ir šeit, starp nabagiem.” Viņš mira pēc divām dienām, un viņu apglabāja viņa nepabeigtā meistardarba La Sagrada Família centrā.
Mākslinieciskais stils
labot šo sadaļuGaudi pirmie darbi tika veidoti gotiskajos un tradicionālajos Katalonijas stilos, taču drīz vien viņš izstrādāja savu personisko un īpatnējo tēlniecisko stilu.
Viņš spēja apvienot paraboliskas arkas, dabas organiskās formas un ūdens plūsmu savā arhitektūrā. Projektējot ēkas, viņš ievēroja gravitācijas spēkus un citus dabiskus liekumus veidojošus faktorus. Daudzas arkas viņš izstrādāja, izmantojot atsvarus uz savienotām saitēm, lai ļautu gravitācijai izrēķināt arku liekumus viņa vietā.
Arhitekta darbi ir klasificēti kā Art Nouveau arhitektūra, kas ir modernās arhitektūras priekštecis. Taču dabas tēlu adaptācija tā vietā, lai lietotu tradicionālas līnijas, novieto viņu savā īpašā kategorijā. Viņa stilu vēlāk mēģinājis atkārtot austriešu arhitekts Frīdenreihs Hundertvasers.[nepieciešama atsauce]
Kaut gan Gaudi daudzi uzskata par ģēniju, daži vēsturnieki uzskata, ka viņš bija daltoniķis un tikai viņa sadarbība ar Žozefu Mariju Zužolu, 27 gadus jaunāku arhitektu, kuru pats Gaudi uzskatīja par ģēniju, ļāva viņam izveidot savus dižākos darbus.
Popularitāte
labot šo sadaļuGaudi oriģinalitāte sākumā tika izsmieta. Sākumā vienīgais viņa atbalstītājs bija bagātais industriālists Eusevi Gveljs. Viņa laikabiedri nodēvēja viņa ēku Casa Milà par "akmeņlauztuvēm" (La Pedrera). Taču, laikam ritot, viņa darbi kļuva ļoti slaveni.
Nozīmīgākie darbi
labot šo sadaļu- Ainava uz Gueļa parku, El Carmel, Barselona
- Casa Vicens (1878—1880)
- Palau Güell (1885—1889)
- Teresiana koledža (1888—1890)
- Colònia Güell baznīcas kapenes (1898—1916)
- Casa Calvet (1899—1904)
- Batļo māja (1905—1907)
- Casa Milà (La Pedrera) (1905—1907)
- Gueļa parks (1900—1914)
- Svētās Ģimenes baznīca (1884—1926)
Ietekme
labot šo sadaļuGaudi plāni kādam Ņujorkas viesnīcas debesskrāpim tiks izmantoti Pasaules tirdzniecības centra pārbūvei pēc 2001. gada 11. septembra.
1992. gadā pieci mākslinieki dibināja Antonio Gaudi Beatifikācijas biedrību (La Asociación pro Beatificación de Antonio Gaudí). Šīs asociācijas mērķis ir lūgt katoļu baznīcu pasludināt Gaudi par svēto.
Gaudi dzīve un darbi iedvesmoja grupu Alan Parsons Project 1987. gadā izlaist albumu Gaudí.
Gaudi darbi nesen iedvesmoja veikalnieku Londonā uzbūvēt veikala fasādi Casa Batlló stilā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antonio Gaudi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)