Gaisa masas mērītājs

Gaisa masas mērītājs ir sensors, ko izmanto, lai noteiktu gaisa masas plūsmas ātrumu, kas nonāk iekšdedzes dzinējā degvielas iesmidzināšanas brīdī.

Informācija par masas plūsmas ātrumu ir nepieciešama, lai dzinēja vadības bloks (ECU) līdzsvarotu un piegādātu dzinējam pareizo degvielas maisījumu. Gaisa blīvums mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras, spiediena un piespiedu gaisa padeves izmantošanas, kas nozīmē, ka masas plūsmas sensori ir piemērotāki nekā tilpuma plūsmas sensori, lai noteiktu ieplūdes gaisa daudzumu katrā cilindrā.

Automobiļu dzinējos tiek izmantoti divi izplatīti gaisa masas mērītāju veidi. Tie ir lāpstiņu mērītājs un devējs ar karsto vadu. Neviena konstrukcija neizmanto tehnoloģiju, kas tieši mēra gaisa masu. Tomēr ar papildu sensoriem ECU var noteikt ieplūdes gaisa masas plūsmas ātrumu.

Abas konstrukcijas tiek izmantotas gandrīz tikai elektroniski vadāmas degvielas iesmidzināšanas dzinējos. Abi sensoru modeļi izdod 0,0—5,0 voltu vai impulsu platuma modulācijas signālu, kas ir proporcionāls gaisa masas plūsmas ātrumam, un abiem sensoriem ir iebūvēts ieplūdes gaisa temperatūras sensors. Transportlīdzekļiem pirms 1996. gada varēja būt gaisa masas mērītājs bez ieplūdes gaisa temperatūras sensora.

Ja gaisa masas mērītāju izmanto kopā ar skābekļa sensoru (lambdas zondi), dzinēja gaisa/degvielas attiecību var kontrolēt ļoti precīzi. Gaisa masas mērītājs nodrošina atvērtā cikla kontroliera paredzēto gaisa plūsmas informāciju (izmērīto gaisa plūsmu) uz ECU, un skābekļa sensors nodrošina slēgta cikla atgriezenisko saiti, lai veiktu nelielas korekcijas prognozētajā gaisa masā. Aptuveni no 2012. gada daži gaisa masas mērītāji ir aprīkoti ar mitruma sensoru.