Gabions

Gabions (no itāļu: gabbione — 'liels būris') ir dažādas formas un tilpuma kaste vai pīts karkass, kas piepildīts ar smiltīm, šķembām un akmeņiem. Gabionu izmantošana ļauj ātri uzbūvēt nostiprinošas pretnobrukumu būves: tos izmanto stāvu zemes nogāžu nostiprināšanai ceļu būvē uzbērumos un ieraktnēs; dambju, terašu nostiprināšanai; inženierkomunikāciju (cauruļvadu, kabeļu) aizsardzībai ūdenstilpēs; militārajās fortifikācijās. Mūsdienās gabionu karkasus pin no cinkotām metāla stieplēm, var izmantot arī citus materiālus.

Visbiežāk gabionus izmanto, lai pasargātu ūdenstilpju krastus no erozijas. Ar gabioniem tiek veidotas plūdu barjeras, lai pasargātu atsevišķus objektus no ūdens straumes. Latvijā, piemēram, gabioni ir uzstādīti Pāvilostas jūrmalā, lai pasargātu krastu no izskalošanas. No gabioniem viegli var veidot dekoratīvas terases dārzos vai parkos.

Atšķirībā no vienkārša akmeņu bēruma, gabioniem ir vairākas priekšrocības. Tos var izveidot dažādās formās, tie paliek kompakti pēc grunts nosēšanās vai ūdens iedarbības. Krievijā gabionu konstrukcijām ir izstrādāts speciāls standarts. ^[1]
Viduslaikos gabionus izmantoja nocietinājumos, lielgabalu apkalpju aizsardzībai. Tos veidoja no apaļiem pītiem karkasiem, kam bija vaļēja apakša un augša, piepildot karkasus ar zemi vai smiltīm. Tukšos karkasus varēja viegli transportēt, īpaši, ja tos pagatavoja dažādu izmēru, lai tie ietilptu viens otrā.