GE 400 sērijas informācijas sistēmu datori
Šim rakstam nav ievada vai ievadā nav definīcijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, uzrakstot skaidru apskatītā subjekta definīciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
1959. gadā izveidotais LVU Skaitļošanas centrs ieguvis plašu atzinību tolaik vēl diezgan primitīvo Padomju Savienībā ražoto datoru vispusīgā pielietošanā un efektīvā tehniskā pilnveidošanā, pirms 35 gadiem (1968. gada jūlijā) panāca iespēju vienam no pirmajiem iegādāties un vairāk nekā 14 gadus izmantot ļoti inovatīvo Francijas un ASV kopfirmas "Bull General Electric" ražoto datoru "GE 400" ar līdz tam vairumam PSRS lietotāju nepieejamu darbības ātrumu un plašu programmu klāstu pilnīgai pārejai uz jauno ēru datorikā - programmēšanas valodu izmantošanu.[1]
Sistēmas apraksts
labot šo sadaļuIzstrādāta "General Electric", GE-400 sērijas bija pirmās sistēmas, kas tika rūpīgi plānotas vispārējas nozīmes tirgum 1960. gada sākumā. Izstrādāta ar segvārdu Mosaic un tai būtu jāiekļauj trīs modeļus - 415, 425 un 435.GE-400 sistēmas procesors saturēja 24 bitu lentes garumu, kas varēja saturēt bināros datus, 4 bināri kodētus decimālus vai 4 decimālskaitļus. Procesors bija pieejams divās versijās - GE-425 un 435, tām atšķīrās cikla laiks un risināšanas spējas.Peldošā komata aparatūras iespēja bija pieejama par nedaudzajiem zinātniskajiem lietotājiem.[2] GE-400 bija arī IBM 1401 emulators. Emulators bija kombinācija no aparatūras un programmatūras: viens no atmiņas bloka saņēma modificētu risinājuma shēmu priekš IBM 1401 programmas un datiem.Tas tika aktivizēts ar operatora kontroli caur slēdžiem. IBM 1401 instrukcijas tika interpretētas ar programmatūru. GE-400 procesors bija ievērojami spēcīgāks nekā sākotnējais IBM 1401, tāpēc Ge lentām bija grūtības apstrādāt IBM lentes sakarā ar to zemāku toleranci pret nesēju defektiem.[2] DAP(Direct Access Package) aparatūras funkcija bija pieejama 1967. gadā, un bija nepieciešama DAPS operētājsistēmas darbību. Tajā iekļauti:
- atmiņas aizsardzības robežas līdz 4 programmām (ieskaitot tās I/O);
- atspējot CPU iesaldēšanu pielietojumprogrammās,
- pārtraukumu divos līmeņos,
- MOVE instrukcija līdz konkrētam rakstzīmju atklāšanai (ieviesta apstrāde rakstzīmju terminālos),
- pagarināts kanālu skaits līdz 12 (iepriekšējo 8 vietā);
Galvenā atmiņa izmantoja magnētiskā kodola tehnoloģiju un lielums saniedza līdz 128000 vārdiem (apm. 524288 zīmes).[2]
GE-400 programmatūra
labot šo sadaļuOperētājsistēmas
labot šo sadaļuMTPS jeb magnētiskās lentes programmēšanas sistēma:
- BIOS pamata I/O uzraudzītājs - BIOS ļauj I/O pārtraukt apstrādi, konsoļu rakstāmmašīnas kontrole, ierīces kanālu neatkarību programmām,
- EIOS Paplašināta I/O uzraudzītājs - EIOS tika pievienots BIOS loģisko ierakstu apstrādei, fizisko ierakstu buferēšanai un nosaukumu apstrādei.[2]
DPS jeb diska programmēšanas sistēma DPS bija funkcionāli identiska TPS, bet bija priekšrocība samazinot darbības ierobežojumus visu lentu sistēmā. Viens no sākotnējiem mērķiem DPS bija atbalstīt tikai GE-400 disku sistēmu, bez lentēm. Tomēr tā daļa programmas, ieskaitot "Bull-General Electric" daļu, tika pārtraukta.[2]
DAPS jeb tiešās piekļuves programmēšanas sistēma DAPS ir vissarežģītākā programmatūra, kas strādāja iekš GE-400. Mērķis šai operētājsistēmai bija pierādīt,papildus secīgus failus uz lentes apstrādi, diskus par "brīvpiekļuves" failu apstrādi uz diskiem un masu uzglabāšanu. Lai DAPS strādātu, tam vajadzēja DPS aparatūras funkcijas.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ http://www.lu.lv/zinas/t/23441/[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. augustā. Skatīts: 2015. gada 14. aprīlī.