Globālais bioloģiskās daudzveidības informācijas fonds

Global Biodiversity Information Facility
Izveidots	2001
Tips	Bioloģisko datu bāze,; starptautiska organizācija
Galvenā mītne	Kopenhāgena, Dānija
Oficiālās valodas	angļu
Tīmekļa vietne	gbif.org

Globālais bioloģiskās daudzveidības informācijas fonds (angļu: Global Biodiversity Information Facility, GBIF) ir starptautiska organizācija, kas koncentrējas uz to, lai zinātniskie dati par bioloģisko daudzveidību būtu pieejami Internetā. Datus nodrošina daudzas institūcijas no visas pasaules; GBIF padara šos datus pieejamus un meklējamus, izmantojot vienu portālu. GBIF portālā pieejamie dati galvenokārt ir izplatības dati par augiem, dzīvniekiem, sēnēm un mikrobiem pasaulē, kā arī dati par zinātniskajiem nosaukumiem. Fonds tika izveidots 2001. gadā pēc OECD ieteikuma.^[1] Pasaules bioloģisko datu portāls ar brīvu piekļuvi tika atklāts 2013. gadā un jau tobrīd ar vairāk kā 400 miljoniem reģistrētu novērojumu bija lielākais pasaulē.^[2]

GBIF prioritātes ar uzsvaru uz līdzdalības veicināšanu un darbu ar partneru starpniecību ietver bioloģiskās daudzveidības datu mobilizāciju, protokolu un standartu izstrādi, lai nodrošinātu zinātnisko integritāti un savietojamību, informātikas arhitektūras izveidi, kas ļautu savstarpēji savienot dažādus datu tipus no dažādiem avotiem, analītisko rīku izstrāde, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu.

GBIF cenšas veidot saiknes starp digitālo datu resursiem no visa bioloģisko organizāciju spektra, sākot no gēniem līdz ekosistēmām, izmantojot ģeoatsauces un ĢIS rīkus. Fonds sadarbojas ar citām starptautiskām organizācijām, piemēram, Dzīvības katalogu (Catalogue of Life), Bioloģiskās daudzveidības informācijas standartiem (Biodiversity Information Standards), Dzīvības enciklopēdiju (Encyclopedia of Life) un GEOSS.

No 2002. līdz 2014. gadam GBIF piešķīra ikgadējo globālo balvu bioloģiskās daudzveidības informātikas jomā - “Ebes Nīlsena balvu”, kuras vērtība ir 30 000 eiro. Sākot ar 2018. gadu, GBIF sekretariāts pasniedz divas gada balvas: GBIF Ebes Nīlsena Izaicinājumu un Jauno pētnieku balvu.^[3]

Datu veidi portālā

GBIF portālā pieejamie bioloģiskās daudzveidības dati sagrupēti četros galvenajos veidos.^[4]

Notikumi: Sākotnēji tie sastāvēja no muzeju bioloģisko kolekciju digitalizētajiem datiem, mūsdienās ir pieejami arī dati, kas iegūti no iedzīvotāju zinātnes iniciatīvām, piemēram, eBird vai iNaturalist. Tā ir informācija par atsevišķu organismu atrašanās vietu laikā un telpā, tas ir, tās sniedz pierādījumus par sugas (vai cita taksona) sastopamību noteiktā vietā noteiktā datumā. Notikumu datu kopas veido GBIF.org publicēto datu kodolu, un piemēri var būt paraugi un fosilijas dabas vēstures kolekcijās, zinātnieku un pilsoņu novērojumi, kā arī dati, kas savākti ar automatizēto novērošanu.

Kontrolsaraksti: Datu kopas veido organismu vai taksonu katalogu vai sarakstu. Lai gan tajos var būt ietverta papildu informācija, piemēram, vietējie sugu nosaukumi, šajos “kontrolsarakstos” informācija parasti tiek klasificēta pēc taksonomiskām, ģeogrāfiskām un tematiskām līnijām vai kādām no trim kombinācijām. Piemēram, datu kopai, kurā kataloģizēti Seišelu salu Sarkanajā sarakstā iekļautie mīkstmieši, ir atšķirīgi taksonomijas elementi (Mollusca dzimta), ģeogrāfija (Seišelu salu valsts) un tēma (sugas, kuras IUCN eksperti uzskata par apdraudētām). Kontrolsaraksti darbojas kā ātrs kopsavilkums.

Monitoringa dati: pētījuma uzmanības centrā ir telpiskā un laika sastāvdaļa. Monitoringa datus var ievākt par dzīvnieku, koku parauglaukumu, putniem pludmalē, biomasas daudzumu mežā u.c. Tas ir datu veids, kurā galvenā nozīme ir darba protokolam, nevis atsevišķam novērojumam. Tiek novērtēta ne tik daudz konkrētās sugas klātbūtne laikā un vietā, bet kopienas sastāvs plašākām taksonomiskām grupām vairākos laikos un vietās. Šīs kvantitatīvās vai paraugu ņemšanas notikumu datu kopas parasti tiek iegūtas no standarta uzskaites protokoliem bioloģiskās daudzveidības mērīšanai un uzraudzībai, ko visbiežāk veic valsts organizācijas.

Metadati: vienkāršākajā līmenī GBIF.org ļauj iestādēm izveidot savas datu kopas, kas apraksta nedigitalizētus resursus, piemēram, dabas vēstures un citas kolekcijas. Visās trīs pārējās datu kopu klasēs ir iekļauta šī pamatinformācija, taču šī “tikai metadatu” klase piedāvā pētniekiem vērtīgu rīku, lai atklātu un uzzinātu par ziņojumiem, kas vēl nav pieejami tiešsaistē. Tie var arī palīdzēt novērtēt nedigitalizēto kolekciju relatīvo nozīmi un vērtību un noteikt prioritātes turpmākai digitalizācijai. Tāpat kā ar visām datu kopām, GBIF nodrošina, ka katra metadatu datu kopa ir saistīta ar unikālu digitālā objekta identifikatoru (DOI), lai sakārtotu datu lietotāju atsauces uz šiem resursiem.

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Globālais bioloģiskās daudzveidības informācijas fonds.

[1] What is GBIF?

[2] Networks and Communication Studies, NETCOM, vol. 27 (2013), n° 1-2 pp. 154-164, PDF, 11p

[3] GBIF. Awards

[4] GBIF dataset classes

[1]

[2]

[3]

[4]