Gēza II Ārpāds

Gēza II (ungāru: II. Géza magyar király, horvātu: Gejza II; dzimis 1130. gadā, miris 1162. gada 31. maijā) bija Ārpādu dinastijas Ungārijas un Horvātijas karalis no 1141. līdz 1162. gadam.

Gēza II II. Géza magyar király
Ungārijas karalis
Amatā 1141. gada 13. februārī — 1162. gada 31. maijā (kronēts 1141. gada 16. februārī)
Priekštecis	Bēla II
Pēctecis	Ištvāns III
Dzimšanas dati	1130. gads Tolna, Ungārija
Miršanas dati	1162. gada 31. maijā
Apglabāts	Sēkešfehērvāra, Ungārija
Dinastija	Ārpādu dinastija
Tēvs	Bēla II
Māte	Raškas Helēna
Dzīvesbiedrs(-e)	Kijivas Eifrosinja
Bērni	8 bērni, to skaitā: Ištvāns III Bēla III
Reliģija	katolisms

Gēza bija karaļa Bēlas II un karalienes Raškas Helēnas vecākais dēls. Kronēts apmēram 11 gadu vecumā trīs dienas pēc tēva nāves. Uz Ungārijas troni pretendēja arī Boriss, karaļa Kālmāna I sievas dēls. Sākotnēji, nepilngadīgā Gēzas II vietā valdīja viņa māte Raškas Helēna un viņas brālis Belošs Vukanovičs. Valdīdams pats, Gēza II kļuva par visai ietekmīgu karali, kurš aktīvi piedalījās valsts ārpolitikā.

1146. gadā Gēza II sāka valdīt patstāvīgi, kad pesonīgi vadīja ungāru karaspēku cīņā pret troņa pretendentu Borisu, kas bija ieņēmis Požoņas pilsētu. Borisu atbalstīja Austrijas markgrāfs Heinrihs II, kuru Gēza II sakāva 1146. gada 11. septembrī. Tajā pašā 1146. gadā Gēza apprecējās ar Kijivas lielkņaza Izjaslava Mstislaviča meitu Eifrosinju, laulībā piedzima 8 bērni.

1147. gadā cauri Ungārijai izgāja Otrā Krusta kara karotāji, vispirms vācieši Konrāda III vadībā, vēlāk franči Luija VII vadībā. Kijivas Krievzemē tikmēr notika cīņa starp Gēzas sievastēvu Izjaslavu Mstislaviču un Juriju Dolgorukiju. 1150. gadā Jurijs padzina Izjaslavu no Kijivas. Gēza iesaistījās cīņās, uzbrukdams Jurija Dolgorukija sabiedrotajam Galičas kņazam Vladimirko Volodarevičam. Krievzemē ungāri Izjaslava pusē karoja līdz pat Izjaslava nāvei 1154. gadā. Gēzas vadītie ungāri vairākkārt karoja arī ar Bizantiju.

1152. gadā Gēza II par savu mantinieku iecēla savu dēlu Ištvānu. 1157. gadā pret Gēzu sazvērējās viņa jaunākais brālis Ištvāns. Kad sazvērestība tika atklāta, karaļa brālis Ištvāns aizbēga uz imperatora Frīdriha I Barbarosas galmu. Palīdzot imperatoram ar karavīriem cīņā pret Milānu, Gēza panāca, ka Ištvāns bija spiests doties uz Bizantiju. 1159. gadā sazvērestību noorganizēja cits Gēzas brālis - Lāslo, kurš tāpat bēga uz Konstantinopoli.

Gēza miris 1162. gadā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gēza II Ārpāds.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)