Fricis Gailīts
Fricis Gailīts (1883—1942) bija latviešu advokāts, Tautas padomes loceklis.
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1883. gada 25. jūlijā, Nītaures pagastā, "Krigaļos" pagasta rakstveža Jāņa Gailīša un viņa sievas Emīlijas, dzimušas Gruntes, ģimenē. Mācījās Nikolaja ģimnāzijā. No 1906. līdz 1908. gadam studēja tieslietas Tērbatas universitātē, studijas pabeidza 1910. gadā Maskavas universitātē.
Strādāja par Novočerkaskas apgabaltiesas jaunāko tiesamatu kandidātu, vēlāk par Donas karaspēka apgabala Taganrogas apgabaltiesas izmeklēšanas tiesnesi. No 1918. gada 5. decembra līdz 1920. gada 12. februārim ar pārtraukumu lielinieku laikā bija Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs. Kā deputāta aizvietotājs (substitūts) kļuva par Tautas padomes locekli no Latvijas Republikāņu partijas. 1920. gadā sāka strādāt par zvērinātu advokātu Rīgā[1], kā arī bija Latvijas Bankas un Zemkopības ministrijas juriskonsults. Bez to viņš vadīja saimniecību savās lauku mājās un Krīgaļu dzirnavās Nītaures pagastā. Ieņēma Nītaures piensaimnieku sabiedrības valdes priekšsēdētāja un Nītaures padomes priekšsēdētāja amatu.[2]
1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu apcietināja un izsūtīja uz Soļikamskas soda nometnēm. 1942. gada 8. aprīlī viņam piesprieda nāvessodu. Nošauts 1942. gada 26. maijā Molotovas cietumā.