Frenks Sinatra
Frānsiss Alberts "Frenks" Sinatra (angļu: Francis Albert "Frank" Sinatra; dzimis 1915. gada 12. decembrī Hobokenā, ASV, miris 1998. gada 14. maijā Losandželosā) bija amerikāņu dziedātājs un aktieris, kura karjera ilga no 1939. līdz 1995. gadam. Sinatru dažkārt sauc par 20. gadsimta ievērojamāko dziedātāju.[1][2] Viņa pazīstamākās dziesmas ir Strangers in the Night, My Way un New York, New York.
Frenks Sinatra Frank Sinatra | |
---|---|
Frenks Sinatra apmēram 1947. gadā | |
Galvenā informācija | |
Dzimis |
Frānsiss Alberts Sinatra 1915. gada 12. decembrī Hobokena, Ņūdžersija, ASV |
Miris |
1998. gada 14. maijā (82 gadu vecumā) Losandželosa, Kalifornija, ASV |
Žanri | popmūzika, džezs, svings |
Nodarbošanās | dziedātājs, aktieris, producents, režisors |
Instrumenti | Vokāls |
Darbības gadi | 1935—1995 |
Izdevēji | Columbia, Capitol, Reprise, Apple Records |
Tīmekļa vietne |
sinatra |
Karjera
labot šo sadaļuSinatras pirmais hits bija dziesma All or Nothing at All, kas ierakstīta 1939. gadā kopā ar Harija Džeimsa orķestri. Drīz vien viņš pameta orķestri un pievienojās Tomija Dorsija orķestrim, kur ieguva lielu popularitāti. 1943. gadā viņš pameta orķestri un sāka solo karjeru. Daudzi uzskata, ka viņš tika prom no orķestra ar mafijas palīdzību (uz šo stāstu balstīta neliela filmas "Krusttēvs" daļa). 1940. gadu beigās Sinatras ierakstu pārdošanas apjomi samazinājās un filmas, kurās viņš piedalījās, bija neveiksmīgas.
Viss mainījās, kad Sinatra ieguva lomu filmā "No šejienes līdz bezgalībai" (1953). Filma bija par vakaru pirms Japānas uzbrukuma Pērlhārborai. Par šo lomu Sinatra saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākais aktieris otrā plāna lomā, kā arī Zelta globusa balvu. Vēl vienu Zelta globusa balvu Sinatra ieguva par lomu filmā Pal Joey (1957).
Sinatra izdeva daudzus veiksmīgus albumus, ieskaitot pirmo koncepta albumu — In the Wee Small Hours (1955). 1960. gados ar Sinatras palīdzību Lasvegasa kļuva plaši pazīstama, jo tieši tā bija vieta, kur viņš uzstājās ar saviem draugiem — Semiju Deivisu un Dīnu Martinu. 1960. gadā Sinatram piešķīra trīs zvaigznes Holivudas Slavas alejā — par viņa ieguldījumu kino, televīzijā un mūzikas ierakstos.
1966. gadā Sinatra nokļuva slavas virsotnē ar dziesmu Strangers In the Night, kas bija pirmais Sinatras hits astoņu gadu laikā, kas spēja aizkļūt līdz topa pirmajai vietai. Sinatras popularitāte auga, un viņš ierakstīja daudzus albumus, ieskaitot My Way (1969), kura tituldziesma kļuva par Sinatras atpazīstamāko dziesmu. Savas karjeras laikā Sinatra ieguvis 11 Grammy balvas.
Dzīves pēdējais posms
labot šo sadaļuViņš aizgāja pensijā 1971. gadā, bet atgriezās jau 1973. gadā, jo bija saņēmis daudzas fanu vēstules ar lūgumu, lai viņš ierakstītu vismaz vēl vienu albumu. Sinatras pēdējais hits bija 1980. gadā ierakstītā New York, New York. Sinatra vēl joprojām bija ļoti populārs visā pasaulē, viņa koncertos visas vietas bija izpirktas. 1984. gadā Sinatra ierakstija albumu L.A. is my lady, kas bija Sinatras pēdējais solo albums. 1993. gadā viņš kopā ar citiem slaveniem dziedātājiem (piemēram, Bono no U2) ierakstīja albumu Duets, kurā dziedāja paša Sinatras sacerētas dziesmas. Sinatra pats izvēlējās māksliniekus, ar kuriem kopā strādās. Albums nokļuva līdz topa 2. vietai, un tika pārdotas aptuveni 3 000 000 tā kopijas. Nākamajā gadā Sinatra izlaida albuma otro daļu Duets II, kas arī bija veiksmīga. Sinatras pēdējā publiskā uzstāšanās notika 1995. gadā, kad viņš piedalījās pasākumā, kas bija veltīts viņa astoņdesmitajai dzimšanas dienai.
Nāve
labot šo sadaļuSinatra nomira 1998. gada 14. maijā 82 gadu vecumā no sirdstriekas. Godinot viņa piemiņu un īpašo saistību ar Ņujorku, naktī pēc Sinatras nāves viena no slavenākajām Ņujorkas ēkām — Empire State Building — tika izgaismota zilā krāsā, atbilstoši vispārzināmai Sinatras iesaukai Ol' Blue Eyes, kurā viņš tika dēvēts savu tumši zilo acu dēļ.[3] Piemiņas dievkalpojumā piedalījās ap 400 draugu un ģimenes locekļu, starp tiem daudzas slavenības. Sinatra apglabāts blakus saviem vecākiem kapsētā Desert Memorial Park, Katedrālsitijā, Kalifornijā.[4]
Pazīstamākās filmas
labot šo sadaļu- "Pacelt enkurus" (Anchors Aweigh, 1945, režisors Džordžs Sidnijs)
- "Pilsētā" (On the Town, 1949, režisori Džīns Kelijs un Stenlijs Donens)
- "No šejienes līdz bezgalībai" (From Here to Eternity, 1953, režisors Freds Cinnemans)
- "Sadenlija" (Suddenly, 1954, režisors Luiss Allens)
- Guys and Dolls (1955, režisors Džozefs Mankevičs)
- "Ne kā svešinieks" (Not as a Stranger, 1955, režisors Stenlijs Kreimers)
- "Cilvēks ar zelta roku" (The Man with the Golden Arm, 1955, režisors Oto Premingers)
- "Augstākā sabiedrība" (High Society, 1956, režisors Čārlzs Volterss)
- "Draugs Džoijs" (Pal Joey, 1957, režisors Džordžs Sidnijs)
- "Mežonīgais džokers" (The Joker Is Wild, 1957, režisors Čārlzs Vidors)
- Some Came Running (1958, režisors Vinsente Minelli)
- "Caurums galvā" (A Hole in the Head, 1959, režisors Frenks Kapra)
- "Oušena banda" (Ocean’s 11, 1960, režisors Luiss Mailstouns)
- "Kankāns" (Can-Can, 1960, režisors Volters Langs)
- "Mandžūru kandidāts" (The Manchurian Candidate, 1962, režisors Džons Frankenheimers)
- "Pirmais nāves grēks" (The First Deadly Sin, 1980, režisors Braiens Dž. Hatons)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Frank Sinatra 1915-1998». Robert Christgau.
- ↑ «Frank Sinatra». findagrave.com.
- ↑ «Empire State Building turns blue as silent tribute». BBC News.
- ↑ «Final curtain for Sinatra». BBC News.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frenks Sinatra.
- Oficiālā tīmekļa vietne
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Sinatra family website Arhivēts 2018. gada 11. maijā, Wayback Machine vietnē.
- Allmusic profils (angliski)
- IMDb profils (angliski)
- Internet Broadway Database profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)