Frīdrihs Vilhelms Timms

Frīdrihs Vilhelms Timms (vācu: Friedrich Wilhelm Timm, 1779—1848) bija vācbaltiešu jurists, Rīgas birģermeistars (1829—1848). Pirmā Rīgas kopdziedāšanas pasākuma rīkotājs 1836. gadā. Gleznotāja Georga Vilhelma Timma tēvs, arhitekta Vilhelma Bokslafa vectēvs.

Dzīvesgājums

Dzimis 1779. gada 20. februārī Rīgā tirgotāja un Lielās ģildes eltermaņa Frīdriha Vilhelma Timma un viņa sievas Šarlotes Benignas, dzimušas Klapmejeres, ģimenē. Napoleona karu laikā studēja tieslietas Jēnas (1801) un Getingenes (1801—1804) universitātēs. Pēc atgriešanās Rīgā 1805. gadā sāka strādāt par Ķemerejas un amatu tiesas (Rigasches Kämmerei- und Amtsgericht) notāru, 1806. gadā par tiesas kriminālpolicijas (Kriminaldeputation) sekretāru, 1807. gadā par saimnieciskās tiesas (Wettgericht) notāru, 1809. gadā par Rīgas landfogtejas tiesas sekretāru. 1810. gadā viņu ievēlēja par Rīgas rātskungu un landfogtejas tiesas piesēdētāju, 1817. gadā par kriminālpolicijas priekšsēdētāju. Šajā laikā viņš bija Zorgenfreijas muižas īpašnieks Ķīšezera piekrastē.

1829. gadā Timms kļuva par Rīgas birģermeistaru, par landfogtejas tiesas priekšsēdētāju, 1832. gadā par bāriņtiesas priekšsēdētāju, tad par atbildīgo birģermeistaru (1834—1845) un pilsētas konsistorijas prezidentu. 1836. gadā viņa vadībā Rīgas pilsēta rīkoja Mūzikas jeb Daugavas svētkus ar koru dziedāšanu.

No 1836. līdz 1839. gadam birģermeistars Timms piedalījās Baltijas provinču likumu grāmatas redakcijas komisijā (Komitee zur Redaktion des Gesetzbuches für den Ostseeprovinzen). 1833. gadā viņš piedalījās Baltijas proviču Vēstures un senatnes pētītāju biedrības (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen) dibināšanā un bija viens no tās direktoriem (1834—1839).

Miris 1848. gada 10. novembrī.