Frīdrihs Erdmans Štolls

Frīdrihs Erdmans Štolls; Friedrich Erdmann Stoll
Personīgā informācija
Dzimis	1760. gada 22. decembrī ; Albrehtsa, Tīringene
Miris	1826. gada 28. oktobrī (65 gadi); Madliena, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Dzīves vieta	Jaunpils, Madliena
Pilsonība	Krievijas Impērija,
Tautība	vācbaltietis
Nodarbošanās	luterāņu mācītājs
Vecāki	tēvs mācītājs
Bērni	mācītājs Ferdinands Erdmans Štolls Daugavgrīvas draudzē, mācītājs Heinrihs Vilhelms Štolls (Stoll, Heinrich Wilhelm) no Liepkalnes, mācītājs Kārlis Fridrihs Štolls (Stoll, Carl Friedrich) no Madlienas

Frīdrihs Erdmanis Štolls (vācu: Friedrich Erdmann Stoll) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs Kurzemē un Vidzemē, izdevis grāmatas latviešu valodā, nodarbojies arī ar ornitoloģiju.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis mācītāja ģimenē, 1760. gada 21. decembrī Albrehtsā (Albrechts in Franken). Mācījās Šlēzingenas ģimnāzijā (Gymnasium zu Schleusingen), no 1780. gada līdz 1784. gadam studēja teoloģiju Leipcigas Universitātē, bet no 1784. gada bijis mājskolotājs Vidzemē.^[1] No 1800. gada līdz 1825. gadam mācītājs Jaunpilī (Jurgensburg) un Zaubē,^[2] no 1825. gada līdz 1826. gadam Madlienas (Sissegall) un Meņģeles (Altenwoga) draudzē.

Nodarbojās ar ornitoloģiju, papildināja 1773. gada 22. februārī Anatomijas teātra telpās Kalēju ielā 34/36 nodibinātā Himzeļa muzeja (Himselsches Museum) ornitoloģijas kolekciju.^[3] Cita starpā nošāvis un ievācis kolekcijai sārto strazdu (Turdus roseus) Vidzemē,^[4] kas ir senākais mūsdienās zināmais šīs sugas novērojums Latvijā.^[5] Miris 1826. gada 28. oktobrī (9. novembrī pēc jaunā stila) Madlienas mācītājmuižā.

Darbi labot šo sadaļu

Latviešu valodā sarakstīja katehismu "Kristīgas ticības īsa mācība" (1812, 1817). Izveidoja lasāmgrāmatu "Jauna boksterēšanas un lasīšanas grāmata" (1813)^[6] kopā ar katehismu "Tā ticīga Dieva kalpa Luterus svēta bērnu mācība" (1815); abi darbi bija paredzēti apvienošanai vienā konvolūtā; tos pats apgādājis. Otro izdevumu (1840) pārstrādājis dēls Kārlis Frīdrihs Štolls.

Kristigas tizzibas ihsa mahziba ar jautaschanahm un atbildeschanahm ne ween preeksch berhneem, bet arri preeksch leelem zilwekeem, kas labpraht gribb mahzitees Jesu swehtu mahzibu pareisi saprast. Riga, 1812-1814. Vorrede u. 88 S. 8
Jauna bohkstereschanas un lassischanas Grahmata Widsemmes mihleem Behrneem par labbu sarakstita no Fridrika Erdmann Stoll, Jaunpils draudzes Mahzitaja. Rigā: Pee Juhlius Konrad Daniel Mäller, 1813.
Ta tizziga Deewa kalpa Lutterus swehta Behrnu-Mahziba ar to jaunu bohkstereschanas un lassischanas grahmatu weena wahki salikta. Ebend, 1815. 24 S. 8., und dann vorstehendes ABC-Buch.
Bey dere Taufe un Beerdigung eigener Kinder; in Grave's Magaz. f.protest. Pred., 1817. S.106-110. - Leichenpredigt auf den Propst Christian Herrmann Frobrig; ebend. S.188-204.
Atheil an der Kurzen Beschreibung der Vogel Liv- und Esthlands, von Behrn. Meyer. Nurnberg, 1815. S.Rig.Stadbll., 1820. S.315.^[7]

Atsauces labot šo sadaļu

↑ Recke, Johann Friedrich von, Napiersky, Karl Eduard Dr. Allgemeines schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der provinzen Livland, Esthland un Kurland. Band 4 (S-Z). Mitau: Johann Friedrich Steffenhagen und Sohn, 1832. S.301-302.
↑ Zaubes draudzes vēsture. http://zaubesbaznica.lv/?page_id=66 Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ Rigasche stadtblätter fur das Jahr 1821. Herausgegeben von Einem Mitgliede der literarisch-praktischen Burger-Verbindung. Riga: gedruckt bei Wilhelm Ferdinand Hacker, 1822.S. 215.
↑ Meyer, Bernhard Dr. Kurze Beschreibung der Vögel liv- und Esthlands. Nurnberg, vei Johann Leonhard Schrag, 1815. S. 103-104
↑ Sārtais strazds Arhivēts 2013. gada 24. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Putni.lv
↑ Stoll, Friedrich Erdmann. Jauna bohkstereschanas un lassischanas Grahmata Widsemmes mihleem Behrneem par labbu sarakstita no Fridrika Erdmann Stoll, Jaunpils draudzes Mahzitaja. Rigā: Pee Juhlius Konrad Daniel Mäller, 1813.
↑ Recke, Johann Friedrich von, Napiersky, Karl Eduard Dr. Allgemeines schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der provinzen Livland, Esthland un Kurland. Band 4 (S-Z). Mitau: Johann Friedrich Steffenhagen und Sohn, 1832. S.301-302.

[1] Recke, Johann Friedrich von, Napiersky, Karl Eduard Dr. Allgemeines schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der provinzen Livland, Esthland un Kurland. Band 4 (S-Z). Mitau: Johann Friedrich Steffenhagen und Sohn, 1832. S.301-302.

[2] Zaubes draudzes vēsture. http://zaubesbaznica.lv/?page_id=66 Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.

[3] Rigasche stadtblätter fur das Jahr 1821. Herausgegeben von Einem Mitgliede der literarisch-praktischen Burger-Verbindung. Riga: gedruckt bei Wilhelm Ferdinand Hacker, 1822.S. 215.

[4] Meyer, Bernhard Dr. Kurze Beschreibung der Vögel liv- und Esthlands. Nurnberg, vei Johann Leonhard Schrag, 1815. S. 103-104

[5] Sārtais strazds Arhivēts 2013. gada 24. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Putni.lv

[6] Stoll, Friedrich Erdmann. Jauna bohkstereschanas un lassischanas Grahmata Widsemmes mihleem Behrneem par labbu sarakstita no Fridrika Erdmann Stoll, Jaunpils draudzes Mahzitaja. Rigā: Pee Juhlius Konrad Daniel Mäller, 1813.

[7] Recke, Johann Friedrich von, Napiersky, Karl Eduard Dr. Allgemeines schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der provinzen Livland, Esthland un Kurland. Band 4 (S-Z). Mitau: Johann Friedrich Steffenhagen und Sohn, 1832. S.301-302.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]