Filips Džonsons
Filips Korteljū Džonsons (angļu: Philip Cortelyou Johnson, dzimis 1906. gada 8. jūlijā, miris 2005. gada 25. janvārī) bija amerikāņu arhitekts. 20. gadsimta vidū bija viens no redzamākajiem internacionālā stila pārstāvjiem ASV, vēlāk pievēršoties postmedernisma arhitektūrai. 1979. gadā kļuva par pirmo Prickera balvas ieguvēju. Ņujorkas Modernās mākslas muzeja Arhitektūras un dizaina nodaļas dibinātājs un pirmais direktors.
|
Džonsona darbu galerija
labot šo sadaļu-
Glass House, Ņukanaana, Konektikuta, 1949
-
Sheldon Museum of Art, Linkolna, Nebraska, 1963
-
Kunsthalle Bielefeld, Bīlefelde, Vācija, 1968
-
John Fitzgerald Kennedy Memorial, Dalasa, Teksasa, 1970
-
Crystal Cathedral, Gardengrova, Kalifornija, 1980
-
550 Madison Avenue, Ņujorka, Ņujorka, 1984
-
One Detroit Center, Detroita, Mičigana, 1993
-
Puerta de Europa, Madride, Spānija, 1996
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Filips Džonsons.
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |