Fibre Channel
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Fibre Channel" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Fibre Channel (FC) ir ātrdarbīgs datu pārsūtīšanas protokols (parasti darbojas ar 1, 2, 4, 8, 16, 32, 64 un 128 gigabitiem sekundē), kas nodrošina secīgu, bez zudumu neapstrādātu datu bloku piegādi. FC galvenokārt izmanto, lai savienotu datoru datu krātuvi serveriem ar SAN (storage area networks) komerciālajos datu centros. Parasti datu centros un starp tiem izmanto optisko šķiedru kabeļus, bet var arī izmantot vara kabeļus. Fibre Channel ir vairāki augšējā līmeņa protokoli, ieskaitot divus priekš block storage (datu glabātuves). Fibre Channel Protocol (FCP) ir protokols, kas transportē SCSI komandas pa Fibre Channel tīklu. FICON ir protokols, kas transportē ESCON komandas, kuras izmanto IBM lieldatori, pa Fibre Channel tīklu. FC var izmantot datu transportēšanai no uzglabāšanas sistēmām, kas izmanto SSD uzglabāšanas līdzekli, transportējot NVMe protokola komandas.
Vēsture labot šo sadaļu
Fibre Channel ir standartizēts Starptautiskās informācijas tehnoloģiju standartu komitejas (INCITS) T11 Tehniskajā komitejā, kas ir Amerikas Nacionālā standartizācijas institūta (ANSI) akreditēta standartizācijas komiteja. Fibre Channel sāka darboties 1988. gadā un ANSI standarta apstiprināja 1994. gadā, lai apvienotu priekšrocības, ko sniedz vairāku fizisko slāņu, tostarp SCSI, HIPIJU un ESCON ieviešana. Fibre Channel tika veidots kā sērijveida saskarne, lai pārvarētu SCSI un HIPIJU saskarņu ierobežojumus. Komercprodukti tika izlaisti, kamēr standarts vēl bija izstrādes stadijā. Kad beidzot tas tika apstiprināts zema ātruma standarts vairs nebija aktuāls, jo tika izmantots FC ar palielinātu atrumu. Fibre Channel bija pirmais sērijveida datu glabātuvju transports protokols kurš sasniedza gigabitu ātrumu. Kopš tā sākuma FC ir aktīvi attīstījies, un tajā ir veikti daudzi ātrāki uzlabojumi dažādos transportēšanas veidos.
Šajā tabulā ir parādīta Fibre Channel ātruma attīstība
| Nosaukums | Caurlaidība MB/s | Pieejamība |
| 133 Mbit/s | 12,5 | 1993 |
| 266 Mbit/s | 25 | 1994 |
| 533 Mbit/s | 50 | - |
| 1GFC | 100 | 1997 |
| 2GFC | 200 | 2001 |
| 4GFC | 400 | 2004 |
| 8GFC | 800 | 2005 |
| 10GFC | 1200 | 2008 |
| 16GFC | 1600 | 2011 |
| 32GFC "Gen 6" | 3200 | 2016 |
| 64GFC "Gen 7" | 6400 | 2019 |
| 128GFC "Gen 6" | 12800 | 2016 |
| 128GFC "Gen 8" | 12800 | planots 2022 |
| 256GFC "Gen 7" | 25600 | 2019 |
Slāņi labot šo sadaļu
Fibre Channel neatbilst OSI modulim, un ir sadalīts piecās kārtās:
- FC-4 — protokolu kartēšanas slānis (Protocol-mapping layer), kurā ietilpst augstākā līmeņa protokoli, piemēram, NVM Express (NVMe), SCSI, IP un FICON ir iekapsulēti informācijas vienībās (IUs) piegādei FC-2. Pašreizējā FC-4s ietver FCP-4, FC-SB-5 un FC-NVMe.
- FC-3 — kopējais pakalpojumu slānis (Common services layer), kas var apstrādāt funkcijas kā šifrēšana vai RAID redundances algoritmu; daudzportu savienojumi;
- FC-2 — signalizešanas protokols (Signaling Protocol), kas definēts ar Fibre Channel Framing and Signaling 4 (FC-FS-5) standartu, sastāv no zema līmeņa Fibre Channel tīkla protokoliem; porta līdz portam savienojumiem;
- FC-1 — pārraides protokols, kas īsteno signālu kodēšanu;
- FC-0 — fiziskais slānis, ieskaitot kabeļus, savienotājus u.c.;