Fūzija

Fūzija ir redzes analizatora spēja sapludināt divus attēlus, kas veidojas uz abu acu tīklenēm, skatoties uz objektu, kas atrodas Panuma zonas robežās un kam piemīt noteikta binokulārā disparitāte, vienā kopējā redzes tēlā smadzenēs.

Fūzija kā fenomens ir binokulārās redzes pamatā. Daudzi autori apgalvo, ka fūzijas darbības traucējumi var novest pie binokulārās redzes traucējumiem, astenopiskām sūdzībām un pat pie miopijas progresēšanas.

Fūzijas iedalījums pēc Worth[1] atgādina binokulārās redzes iedalījumu:

1. pakāpes fūzija jeb vienlaicīga uztvere
2. pakāpes fūzija jeb haplopija ar noteiktu fūzijas spēju
3. pakāpes fūzija jeb stereopse.

Fūzijas parādību ir mēģinājis izskaidrot jau Johanness Keplers. Viņaprāt, abu acu redzes asis ir pagrieztas pret fiksējamo objektu. Tad fiksācijas objekta attēli veidojas uz abu acu tīkleņu korespondējošiem punktiem, bet no turienes tie projicējas vienā noteiktā vietā smadzenēs. Skatoties uz objektu, kas atrodas citā attālumā, tā attēli veidojas uz nekorespondējošiem punktiem, bet to projekcijas smadzenēs veidojas citā relatīvajā novietojumā. Lai gan uz katras acs tīklenes veidojas savādāks attēls, cilvēks saskata vienu objektu. Relatīvais novietojums smadzenēs palīdz novērtēt objektu novietojumu telpā.

Daži autori, balstoties uz Schor klasifikāciju[2], fūziju iedala divās fāzēs: ātrajā fūzijā un lēnajā fūzijā.

Ātrā fūzija

Ātrā fūzijas fāze nodrošina fūzijas sākumu, kad jāmēģina novērst viena objekta uz abu acu tīklenēm izveidojušos attēlu disparitāte. Daži autori ātro fūziju sauc arī par neirālo, uzsverot tās stingri izteikto neirālo dabu. Tās ilgums ir aptuveni 200 milisekundes.

Lēnā fūzija

Lēnā fūzijas fāze ir ilgstošāka laika ziņā nekā ātrā fūzija. Tā sāk darboties tad, kad ātrā fūzija vairs nespēj kompensēt binokulāro redzi. Lēno fūziju mēdz saukt arī par verģento fūziju, jo tās nodrošināšanai tiek izmantotas gan gribai pakļautas, gan arī gribai nepakļautas verģentās acu kustības, kuras reizēm pavada arī akomodācijas izmaiņas. Pastāv arī viedoklis, ka lēnā fūzija ir tā, kas pēc tam, kad ātrā fūzija ir veikusi abu acu tīkleņu attēlu sapludināšanu, nodrošina kopēja redzes tēla noturību pat pēc tam, kad fūzijas stimuls jau ir pazudis.

Ir autori, kas saka, ka iedalījums motorajā un sensorajā fūzijā ir mākslīgi izveidots, jo abas daļas nevar atraut vienu no otras.

Motorā fūzija

Motorā fūzija ir abu acu redzes asu pagriešana pret fiksējamo objektu tā, lai objekta radītā binokulārā disparitāte vēl būtu kompensējama. Motorās fūzijas norisi nodrošina acu ārējie muskuļi.
1) iekšējais taisnais muskulis (latīņu: musculus rectus medialis),
2) ārējais taisnais muskulis (latīņu: musculus rectus lateralis),
3) augšējais taisnais muskulis (latīņu: musculus rectus superior),
4) apakšējais taisnais muskulis (latīņu: musculus rectus inferior),
5) augšējais slīpais muskulis (latīņu: musculus obliquus superior),
6) apakšējais slīpais muskulis (latīņu: musculus obliquus inferior).

Šos muskuļus inervē trīs galvas smadzeņu nervi: Iekšējo, augšējo, apakšējo taisnos un apakšējo slīpo - III nervs jeb acs kustību nervs (latīņu: nervus oculomotorius). Ārējo taisno muskuli inervē VI nervs jeb atvilcējmuskuļa nervs (latīņu: nervus abducens). Augšējo slīpo muskuli inervē IV nervs jeb velteņa nervs (latīņu: nervus trochlearis). Lai varētu precīzi pagriez! abu acu redzes asis pret fiksējamo objektu, nepieciešama cieša sadarbība starp visiem sešiem vienas acs ārējiem muskuļiem, kā arī starp vienas un otras acs muskuļiem. Motorā fūzija darbojas tieši tajā virzienā, kas nepieciešams, lai kompensētu binokulāro disparitāti. Pozitīvā (konverģentā) disparitāte izsauc acu konverģentās kustības, bet negatīvā (diverģentā) — diverģentās kustības. Kad motorā fūzija ir pagriezusi abu acu redzes asis, savu darbu var sākt sensorā fūzija. Tā ir abu acu tīkleņu attēlu sapludināšana smadzenēs.

Sensorā fūzija

Sensorā fūzija ir nervu darbības rezultāts. Von Noorden[3] sensoro fūziju definē kā redzes ierosināšanas apvienojums no korespondējošiem tīklenes attēliem, kas veido vienu redzes attēlu. Sensorā fūzijas darbība galvenokārt nodrošina heteroforijas (slēptā šķielēšana) radītās nobīdes kompensāciju. Par labāko testu dekompensētas heteroforijas noteikšanai, kā arī sensorās fūzijas darbības izvērtēšanai uzskata Mallett testu[4]. Sensorās fūzijas traucējumi parasti cilvēkiem nerada redzes simptomus.

Atsauces

1. Worth tests - http://de.wikipedia.org/wiki/Worth-Test
2. Clifton M. Schor — mājas lapa: https://web.archive.org/web/20100626050343/http://schorlab.berkeley.edu/cliff/cliff.html
3. Von Noorden GK. Binocular Vision and Ocular Motility. 5th ed. St. Louis: Mosby; 1996.
4. Tang, S. T. W. and Evans, B. J. W. (2005). The Near Mallett Unit Foveal Suppression Test.Optometry Today 45, 36-39