Ernsts Abe

Ernsts Karls Abe (vācu: Ernst Abbe; 1840. gada 23. janvārī — 1905. gada 14. janvārī) bija vācu fiziķis, optikas zinātnieks, uzņēmējs un sociālais reformators. Galvenokārt nodarbojies ar pētījumiem optikā. Kopā ar Oto Šotu un Karlu Ceisu viņš izstrādāja daudzus optiskos instrumentus. Viņš bija arī vācu zinātnisko mikroskopu, astronomisko teleskopu, planetāriju un citu modernu optisko sistēmu ražotāja Carl Zeiss AG līdzīpašnieks.

Ernsts Karls Abe Ernst Abbe Personīgā informācija Dzimis 1840. gada 23. janvārī Eizenaha, Saksena-Veimāra-Eizenaha (tagad Vācija) Miris 1905. gada 14. janvārī (64 gadi) Jēna, Vācijas Impērija (tagad Vācija) Tautība vācietis Dzīvesbiedre Eliza Snela

Zinātniskā darbība Zinātne fizika (optika) Darba vietas Jēnas Universitāte Alma mater Jēnas Universitāte (1859) Getingenes Universitāte (1861) Pasniedzēji Vilhelms Eduards Vēbers Kārlis Snels Studenti Gotlobs Frēge

Personīgā dzīve

Eliza Snela

Abe dzimis 1840. gada 23. janvārī Eizenahā, Saksen-Veimār-Eizenahā, Georga Ādama Abes un Elzabetes Kristīnas Bārfeldes dzimtā. Viņš nāca no pazemīgām mājām — viņa tēvs bija brigadieris spiningnīcā. Tēva darba devēja atbalstīts, Abe varēja apmeklēt vidusskolu un ar diezgan labām atzīmēm iegūt vispārējo kvalifikāciju uzņemšanai augstskolā, Eizenahas ģimnāzijā, kuru absolvēja 1857. gadā. Brīdī, kad viņš absolvēja skolu, viņa zinātniskais talants un spēcīgā griba jau bija kļuvusi acīmredzama. Tādējādi, neraugoties uz saspringto ģimenes finansiālo stāvokli, viņa tēvs nolēma atbalstīt Abes studijas Jēnas (1857—1859) un Getingenes Universitātē (1859—1861). Studentu laikā Abe sniedza privātstundas, lai uzlabotu savus ienākumus. Tēva darba devējs turpināja viņu finansēt. Abe saņēma doktora grādu filazofijā Getingenē 1861. gada 23. martā. Mācoties skolā, viņu ietekmēja Bernhards Rīmanis un Vilhelms Eduards Vēbers, kuri arī bija vieni no Getingenes septiņniekiem. 1863. gada 8. augustā viņš ieguva Jēnas Universitātes lektora kvalifikāciju. No 1866. gada Abe bija Karla Ceisa smalkmehānikas darbnīcas, kas vēlāk pārtapa par Ceisa optisko instrumentu rūpnīcu, līdzīpašnieks un zinātniskais vadītājs. Kopā ar vācu ķīmiķi Oto Šotu izveidojis stikla rūpnīcu Jēnā. 1870. gadā viņš pieņēma eksperimentālās fizikas, mehānikas un matemātikas asociētā profesora līgumu Jēnā. 1871. gadā viņš apprecējās ar vienu no Abes skolotāja, matemātiķa un fiziķa Kārļa Snela meitu Elizu Snelu, ar kuru viņam bija divas meitas. Pilnīgu profesora statusu viņš ieguva 1879. gadā. Viņš kļuva par Jēnas astronomijas un meteoroloģijas observatorijas direktoru 1878. gadā. 1889. gadā viņš kļuva par Bavārijas Zinātņu un humanitāro zinātņu akadēmijas locekli. Viņš bija arī Saksijas Zinātņu akadēmijas loceklis. Viņš tika atbrīvots no pasniedzēja pienākumiem Jēnas Universitātē 1891. gadā. Abe nomira 1905. gada 14. janvārī Jēnā. Viņš bija ateists.

Zinātniskajā darbībā galvenokārt nodarbojās ar pētījumiem optikā. 1873. gadā Abe izstrādāja teoriju par attēlu veidošanos mikroskopā un 1878. gadā viņš izveidoja pirmo moderno optisko mikroskopu. Vairāku optisko instrumentu, piemēram, Abes refraktometra, ahromata, Abes kondensora izgudrotājs.

Avoti

• Abbe, Ernst (1874). "Neue Apparate zur Bestimmung des Brechungs und Zerstreuungsvermögens fester und flüssiger Körper" (German). Jenaische Zeitschrift für Naturwissenschaft (Jena, Germany: Mauke's Verlag) 8: 96–174.
• Abbe, Ernst (1876). Lawson, Henry. red. "A Contribution to the Theory of the Microscope and the Nature of Microscopic Vision". Proceedings of the Bristol Naturalists' Society (London, UK: Williams & Northgate) 1: 200–261.
• Abbe, Ernst (1881). Crisp, Frank. red. "On the Estimation of Aperture in the Microscope". Journal of the Royal Microscopical Society (London, UK: Williams & Norgate) 1 (3): 388–423. doi:10.1111/j.1365-2818.1881.tb05909.x.
• Abbe, Ernst (1883). Crisp, Frank. red. "The Relation of Aperture and Power in the Microscope (continued)". Journal of the Royal Microscopical Society. 2 (London, UK: Williams & Norgate) 3 (1): 790–812. doi:10.1111/j.1365-2818.1883.tb05956.x.
• Ewald Blasius. «Abbe, Ernst Carl». Neue Deutsche Biographie (German). Berlin, Germany : Duncker & Humblot, 1953. LCCN 54001573.
• Allen G. Debus, Ronald S. Calinger, Edward J. Collins et al. (redaktori). «Abbe, Ernst Karl». World Who's Who in Science: A Biographical Dictionary of Notable Scientists from Antiquity to the Present. Chicago, IL : A. N. Marquis Company, 1968. ISBN 0-8379-1001-3. LCCN 68056149.
• Norbert Günther. «Abbe, Ernst». In Charles Coulston Gillispie. Dictionary of Scientific Biography. I: Pierre Abailard – L. S. Berg. New York, NY : Charles Scribner's Sons, 1970. 6–9. lpp. ISBN 0-684-10112-2. LCCN 69018090.
• Helmholtz, Hermann; Fripp, Henry Edward (July 1876). "On the Limits of the Optical Capacity of the Microscope". The Monthly Microscopical Journal 16 (1): 15–39. doi:10.1111/j.1365-2818.1876.tb05606.x.
• Dale H. Hoiberg (redaktors). «Abbe, Ernst». Encyclopædia Britannica. I: A-Ak – Bayes (15th izd.). Chicago, IL : Encyclopædia Britannica, Inc., 2010. ISBN 978-1-59339-837-8. LCCN 2008934270.
• Joint Committee of Civil Engineers, American Congress on Surveying and Mapping & American Society for Photogrammetry and Remote Sensing. Glossary of the Mapping Sciences. New York, NY : American Society of Civil Engineers, 1994. ISBN 0-7844-0050-4. LCCN 94030078.
• Wolfgang Pfeiffer. «Carl-Zeiss-Stiftung». In Adele Hast, Diane B. Pascal, Kate Berney, Philippe A. Barbour, Jessica Griffin. International Directory of Company Histories. III: Health & Personal Care Products – Materaials. Chicago, IL : St James Press, 1991. 445–447. lpp. ISBN 1-55862-059-1. LCCN 89190943.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ernsts Abe.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)