Vergu atbrīvošanas deklarācija
Vergu atbrīvošanas deklarācija, oficiāli Emancipācijas proklamācija (angļu: Emancipation Proclamation) jeb Proklamācija 95, ir dokuments, kas sastāv no diviem Abrahama Linkolna dekrētiem, kas izdoti Amerikas pilsoņu kara laikā. Pirmais dekrēts, kas izdots 1862. gada 22. septembrī, atzina, ka visi vergi ir brīvi jebkurā ASV pavalstī, pat ja tās līdz 1863. gada 1. janvārim neatgriezās ASV. Otrais dekrēts, kas izdots 1863. gada 1. janvārī, nosauca 10 atsevišķus štatus, uz kuriem attiecās verdzības atcelšana. Linkolnam bija tiesības izdot tādus dekrētus kā Amerikas Savienoto Valstu armijas un jūras kara flotes komandierim (saskaņā ar ASV Konstitūcijas II panta 2. daļu).[1]
Vergu atbrīvošana tika kritizēta, jo tā atbrīvoja vergus tikai teritorijās, kurās ASV nebija varas. Tomēr, stājoties spēkā, tā deva brīvību tūkstošiem vergu dienā[2] deviņos no desmit štatiem, uz kuriem tā attiecās (vienīgais izņēmums bija Teksasa).[3]
ASV Konstitūcijas trīspadsmitais grozījums, kas atcēla verdzību visās Savienotajās valstīs, tika pieņemts īsi pirms Pilsoņu kara beigām 1865. gada 31. janvārī.
Piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ C Crowther, Edward R. «Emancipation Proclamation». in Encyclopedia of the American Civil War. Heidler, David S. and Heidler, Jeanne T. (2000), p. 651, ISBN 0-393-04758-X
- ↑ Keith Poulter, «Slaves Immediately Freed by the Emancipation Proclamation» North & South vol. 5 no. 1 (December 2001), p. 48
- ↑ William C. Harris, «After the Emancipation Proclamation: Lincoln’s Role in the Ending of Slavery», North & South vol. 5 no. 1 (December 2001), map on p. 49
Ārējas saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vergu atbrīvošanas deklarācija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)