Elphidium macellum
Elphidium macellum ir foraminīferu suga rotaliīdu kārtā un elfidiīdu dzimtā. Sugu 1798. gadā aprakstīja austriešu pētnieki Leopolds fon Fihtels un Johans fon Molls kā Nautilus macellus, bet 1808. gadā franču naturālists Pjērs Denī de Monfors to iedalīja jaunizveidotajā elfidiju ģintī. Elphidium macellum ir elfidiīdu ģints tipiskā suga. Tā ir izplatīta Vidusjūrā, Melnajā jūrā, Atlantijas okeānā, Meksikas līcī, Indijas okeānā, Sarkanajā jūrā, Persijas līcī, Klusajā okeānā, pie Japānas un Ķīnas u.c.[1]
Elphidium macellum (Fichtel & Moll, 1798) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Rizārijas (Rhizaria) |
Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
Klase | Globotalamejas (Globothalamea) |
Kārta | Rotaliīdas (Rotaliida) |
Dzimta | Elfidiīdas (Elphidiidae) |
Ģints | Elfidijas (Elphidium) |
Suga | Elphidium macellum |
Apraksts
labot šo sadaļuČaula planispirāla, involūta, un plakana. Perimetra kontūra ir ieapaļa, ārējā mala asa. Čaulas pēdējā vijumā ir 21-24 kameras un visas atliektas atpakaļ. Nelielās kameru folijas saplūst umbilikālajā apgabalā un iegūst nedaudz haotisku struktūru ar nelielām atverēm, kas veidojas no vertikālajiem kanāliem, kuri caurauž umbilikālo apgabalu. Vēlās kameras ir ar 12-15 tiltiņiem. Uz čaulas ir tievas šuvju ribas, kas uz tiltiņa savienotas ar ribiņām. Primāro atveri veido viena caurumu rinda beidzamās kameras apakšējā pamatnē starpmarginālā stāvoklī.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ WoRMS, World Register of Marine Species.
- ↑ Franc Cimerman in Martin R. Langer., Mediterranean Foraminifera, Ljubljana, 1991. 79. lpp., ISBN 86-7131-053-1