Ekoloģiskais pēdas nospiedums

Ekoloģiskais pēdas nospiedums (angļu: ecological footprint; dažreiz tulkots kā ekoloģiskās pēdas nospiedums vai ekoloģiskā pēda) ir cilvēka ietekmes uz vidi aprēķināšanas un atspoguļošanas metode. Tā uzskaita enerģijas un vielas plūsmu, ieejot kādā noteiktā saimniecības sistēmā un izejot ārā no tās, un dabūtos lielumus pārvērš attiecīgā zemes un ūdeņu platībā, kas nepieciešami, lai daba šo plūsmu uzturētu^[1].

Ekoloģiskā pēda ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas ir nepieciešama, lai saražotu kāda indivīda, tautas, nācijas vai populācijas aktivitātēs patērēto produkciju un absorbētu šo produktu dzīves ciklā radīto piesārņojumu. Šāda ekoloģiskā pēda tiek aprēķināta, lai apskatītu balansu starp patērētiem un pieejamiem resursiem^[2].

Ekoloģisko pēdu aprēķina, lai apskatītu, kā notiek dabas resursu pārdale atsevišķās valstīs, kontinentos un visā pasaulē kopumā. Tas ir nepieciešams, lai varētu kontrolēt ekoloģiskās krīzes iespējamību, jo dabai piemīt vides ietilpība, kas šobrīd tiek pārtērēta^[2].

Ekoloģiskās pēdas nospieduma aprēķināšana

Lai aprēķinātu ietekmi uz vidi, ir izveidota formula I=P*A*T, kur I — ir ietekme uz dabu, P — iedzīvotāju skaits, A — resursu patēriņš uz 1 iedzīvotāju un T — izmantotas tehnoloģijas ietekme uz vidi^[3].

Ekoloģiskā pēdas nospieduma izmantošana

Ekoloģiskā pēdas nospieduma metode ļauj hektāros izteikt zemes un ūdens platība, kas ir nepieciešama, lai saražotu kāda indivīda, tautas, nācijas vai populācijas aktivitātēs patērēto produkciju un absorbētu šo produktu dzīves ciklā radīto piesārņojumu. Ekoloģiskais pēdas nospiedums tiek aprēķināts, lai apskatītu balansu starp patērētiem un pieejamiem resursiem. Tas parāda, kā notiek dabas resursu pārdale atsevišķās valstīs, kontinentos un visā pasaulē kopumā^[4].

Ilgstpējīga attīstība ir dzīves organizēšana tā, lai apmierinātu esošās paaudzes vajadzības tādā veidā, lai tas netraucētu nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanu. To var panākt tikai samazinot ekoloģiskās pēdas nospiedumus, netērējot vairāk resursu, nekā reāli Zemei ir. ^[2]

Lielākā patēriņa ietekme uz dabas resursiem ir no:

Pārtikas — 31%,
Mājokļa — 24%,
Transporta — 18%,
Restorānu apmeklēšanas — 9%
Izklaides — 6%

un citām dzīves sfērām.

Ārējās saites

Veikendžeils M., Rīss, V., Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums - Kā samazināt cilvēka ietekmi uz zemeslodi. Apgāds Norden AB: Rīga, 2000. 13.lpp. pilns teksts pieejams šeit

Atsauces

↑ «Veikendžeils M., Rīss, V., Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums - Kā samazināt cilvēka ietekmi uz zemeslodi. Apgāds Norden AB: Rīga, 2000. 13.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 28. martā.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 http://www.zalajosta.lv/lat/vides_izglitibas_materiali/macibu_gramata/ekologiska_peda/ Arhivēts 2011. gada 26. martā, Wayback Machine vietnē. Zaļā josta. Atjaunots 17.01.2011.
↑ Kommoners, Barijs. “The Environmental Cost of Economic Growth.” in Population, Resources and the Environment. Washington, DC: Government Printing Office, 339. -63. lpp, 1972. g.
↑ «Kas ir "ekoloģiskā pēda"?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 26. martā. Skatīts: 2011. gada 28. martā.

[1] «Veikendžeils M., Rīss, V., Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums - Kā samazināt cilvēka ietekmi uz zemeslodi. Apgāds Norden AB: Rīga, 2000. 13.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 28. martā.

[autogenerated1-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 http://www.zalajosta.lv/lat/vides_izglitibas_materiali/macibu_gramata/ekologiska_peda/ Arhivēts 2011. gada 26. martā, Wayback Machine vietnē. Zaļā josta. Atjaunots 17.01.2011.

[3] Kommoners, Barijs. “The Environmental Cost of Economic Growth.” in Population, Resources and the Environment. Washington, DC: Government Printing Office, 339. -63. lpp, 1972. g.

[4] «Kas ir "ekoloģiskā pēda"?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 26. martā. Skatīts: 2011. gada 28. martā.

[1]

[2]

[3]

[4]