Eiropiāde

Eiropiāde ir lielākais Eiropas tautas kultūras festivāls, kas katru gadu notiek dažādās Eiropas valstīs. 2011. gadā Eiropiādi rīkoja Tartu Igaunijā, 2012. gadā Padujā (Padua/Padova) Itālijā un 2013. gadā tā notiks Gotā (Gotha) Vācijā.

Pirmais Eiropiādes festivāls norisinājās 1964. gadā Antverpenē (Antwerp) Beļģijā, pēc flāmu tautas kultūras kustības dibinātāja, Mona de Klopera (Mon de Clopper), iniciatīvas. Mons de Kloppers arī kļuva par pirmo Eiropiādes kustības prezidentu. Pirmais Eiropiādes festivāls aicināja kopā flāmus, dāņus, angļus, francūžus un vāciešus, kā arī ukraiņus un poļus, lai uzstātos ar savām tradicionālajām dziesmām un dejām, tradicionālajos tautas tērpos. Mons de Klopers Eiropiādes prezidenta pienākumus pildīja līdz 1997. gadam, kad viņa vietā stājās pašreizējais Eiropiādes prezidents Bruno Peters (Bruno Peeters).

Mērķis

Eiropiādes galvenais mērķis ir veicināt Eiropas vienotību, tas ir festivāls, kurā dalībnieki sekmē un attīsta paši savu kultūru, cienot arī pārējās. Šī filozofija tiek piekopta katru gadu festivāla laikā, kas notiek piecas dienas (no trešdienas līdz svētdienai), kad tūkstošiem cilvēku no dažādām Eiropas daļām, tērpušies savos tradicionālajos tautas tērpos, satiekas, lai dziedātu, muzicētu, dejotu un svinētu – bez jebkādām oficiālām pamācībām.

Festivāla norise

Tipiskā Eiropiādē piedalās, apmēram, pieci tūkstoši dalībnieku, savos tradicionālajos tērpos, gandrīz divsimt grupu un kolektīvu no, apmēram, divdesmit divām valstīm. Dalībnieki paši finansē savu nokļūšanu līdz festivāla norises vietai un uzstājas par brīvu. Festivāla dalībnieki norises vietā ierodas dienu iepriekš (parasti trešdienā) un tiek izmitināti, dažādās, bieži vien sabiedriskās celtnēs, parasti lielās skolās vai kopmītnēs, kur tiek nodrošināta gultasvieta klasēs, sporta zālēs u.c., kā arī citas šādās iestādēs pieejamās ērtības. Tiek nodrošināta liela mēroga ēdināšana, parasti, vienkāršas brokastis, iepakotas pusdienas līdzņemšanai un siltas vakariņas. Festivāla laikā dejotāju un dziedātāju grupas uzstājas vairākos lielos koncertos, noteiktās pilsētas vietās uz ielas un skvēros, kā arī piedalās masu parādē cauri visai pilsētai, un sestdienas vakarā - galvenajā Eiropiādes ballē. Ārpus noteiktajiem koncertiem, vairākas grupas dzied, spēlē un dejo vietās, kur tās mitinās festivāla laikā. Pēc svētdienas pēcpusdienas noslēguma koncerta, kurā, parasti, piedalās deviņdesmit grupas, grupas dodas mājup- citi jau svētdienas vakarā, citi - pirmdienas rītā.

Latvija Eiropiādē

Latvija iekļāvās šajā mākslas forumā pēc savas valstiskās neatkarības atgūšanas. 1993. gadā 30. Eiropiāde notika Dānijā – Horsenā, kur uzaicināja vienu deju grupu no katras Baltijas valsts. Latviju pārstāvēja deju grupa MIĶEĻIS, kurai jau bija draudzības saites ar deju grupu no Horsenas. Nākamajā - 1994. gadā MIĶELIS finansiālu apsvērumu dēļ nevarēja piedalīties, tādēļ savu uzaicinājumu nodeva deju ansamblim BITĪTE un vidējās paaudzes deju grupai AUDA, kuru mākslinieciskā vadītāja Indra Filipsone šobrīd ir arī Latvijas pārstāve Eiropiādes Starptautiskajā Komitejā (ESK). 1995. gadā 32. Eiropiādē Spānijā – Valensijā piedalījās jau 12 deju grupas no Latvijas.

Eiropiādes festivāls Latvijā

2000. gadā Latvijas skolu jaunatnes VII dziesmu un deju svētkos no ESK bija ieradušies pieci pārstāvji. 2001. gadā Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās piedalījās ESK prezidents Bruno Peters, kuram vizītes laikā bija tikšanās ar pilsētas mēru Gundaru Bojāru un sarunas par Rīgas pilsētas iespējamo atbalstu Eiropiādes rīkošanai Rīgā 2004. gadā. 2001. gada 22. augustā Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja nolēma atbalstīt Kultūras pārvaldes ierosinājumu nosūtīt Eiropiādes rīcības komitejai apliecinājumu tam, ka Rīga varētu uzņemties 41. Eiropiādes rīkošanu 2004. gadā. Apliecinājuma vēstule tika nosūtīta Eiropiādes Starptautiskās Komitejas prezidentam Bruno Peteram. 2002. gada 2. oktobrī Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs un Eiropiādes Starptautiskās Komitejas prezidents Bruno Peters parakstīja līgumu par Eiropeādes 2004 rīkošanu Rīgā.