Eduards fon Rozenbergs
Eduards Viktors fon Rozenbergs (1878—1954) bija vācbaltiešu jurists, Tautas padomes loceklis.
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1878. gada 30. augustā Patkules muižā (Gilsen). Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, studēja tieslietas Pēterburgas Universitātē. Līdz 1915. gadam darbojās kā Pēterburgas advokāts.[1] Pēc Latvijas valsts pasludināšanas kļuva par Tautas padomes locekli no Vācbaltu progresīvās partijas un Latvijas Republikas Valsts kontrolieri no 1918. gada 2. decembra līdz 1919. gada 13. jūlijam.
1920. gada 6. februārī Rozenbergu iecēla par Latvijas pagaidu diplomātisko priekšstāvi Vīnē, bet 1922. gada 9. jūnijā par pilnvaroto lietvedi. 1924. gadā E. fon Rozenbergs piedalījās Latvijas un Austrijas tirdzniecības un kuģniecības līguma izstrādāšanā un organizēja Z. A. Meierovica vizīti Vīnē. 1925. gada 23. jūlijā Latvija likvidēja pārstāvniecību Vīnē. No 1927. gada septembra darbojās kā zvērināts advokāts Rīgā, no 1929. gada — Ludzā, no 1934. gada — Rīgā un Limbažos, no 1935. gada janvāra — vienīgi Limbažos.[2]
Pēc Otrā pasaules kara sākuma Rozenbergs pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Miris 1954. gada 22. decembrī Leipcigā.[3]
Darbi labot šo sadaļu
- Für Deutschtum und Fortschritt in Lettland, Erinnerungen und Betrachtungen. Rīga: Salamandra 1928. — 199 lpp.