Edgars Oliņš

Edgars Jānis Oliņš (1901. gada 13. aprīlis — 1940. gada 1. janvāris) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, kas 1927. gadā naktī no 20. uz 21. janvāri dzērumā sarīkoja tā saucamo "Oliņa jeb Valmieras puču".

Edgars Oliņš Personīgā informācija Dzimis 1901. gada 13. aprīlī Valmiera Miris 1940. gada 1. janvārī (38 gadi) Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe leitnants Dienesta laiks 1922 — 1927 Valsts Latvija Struktūra sauszemes spēki Izglītība Latvijas Kara skola (1924)

Dzīvesgājums

Dzimis 1901. gadā Valmierā. Mācījās Valmieras pilsētas komercskolā, pēc mācību pabeigšanas 1922. gadā Oliņš iestājās Latvijas Kara skolas Kājnieku nodaļā (1922 — kadets, 1923 — armijas kaprālis, 1924 — kadets kaprālis). Kara skolu beidza 1924. gada 1. septembrī, paaugstināts par leitnantu, skaitot no 1923. gada 1. septembra. Dienestu Oliņš turpināja Daugavpils kājnieku pulkā kā rotas jaunākais virsnieks.

1927. gada 20. janvāra naktī Oliņš pēc alkohola lietošanas ieradās kazarmās, kur piecēla divas rotas kareivju, liekot viņiem apbruņoties un doties līdzi uz Valmieru. Viņa vadībā pilsētā tika ieņemtas vairākas pilsētas pašvaldības ēkas, kā arī dzelzceļa stacija un telegrāfs. Mazāk kā pēc pusstundas Oliņu arestēja viņa komandieris, savukārt kareivji tika nosūtīti atpakaļ uz kazarmām.

Lai arī tika sarīkota Kara tiesa, lai iztiesātu Oliņa lietu, viņu tā arī nenotiesāja — ar Valsts prezidenta pavēli 1927. gada 24. aprīlī Oliņš tika atvaļināts no dienesta slimības dēļ.

Pēc tiesas sprieduma Edgaru Oliņu turpmākās ārstēšanas nolūkos ievietoja Aleksandra Augstuma slimnīcā. 1928. gada 24. janvārī Rīgas apgabaltiesa atzina, ka Oliņš ir izārstējies un sabiedrībai vairs nav bīstams. Miris 1940. gada 1. janvārī, apbedīts Pļavnieku kapsētā Rīgā.