Edīte Hauzenberga-Šturma
Edīte Hauzenberga-Šturma (dzimusi Hauzenberga 1901. gada 24. novembrī, mirusi 1983. gada 28. martā) bija latviešu valodniece.
| ||||||||||||
|
Dzīves gājums
labot šo sadaļuDzimusi 1901. gadā Svētciemā grāmatveža ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, 1918. gadā beidza mācības uz Ribinsku evakuētajā Ventspils ģimnāzijā.[2] Pēc atgriešanās dzimtenē līdz 1931. gadam studēja Latvijas Universitātē, līdztekus no 1925. gada strādāja Folkloras krātuvē, vēlāk arī Latviešu valodas krātuvē.
Strādāja kopā ar Jāni Endzelīnu, piedalījās 20. gadsimta 20.—30. gados izdotās "Latviešu valodas vārdnīcas" materiālu sagatavošanā.[3] Strādāja arī pie sinonīmu vārdnīcas sastādīšanas.[2]
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur aizvadīja atlikušo dzīvi. Pasniedza Baltijas Universitātē Pinnebergā, Bonnas Universitātē.[3]
Nozīmīgs kultūrvēsturisks un personisks darbs ir "Edītes Hauzenbergas-Šturmas vēstules Jānim Rudzītim".[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Valodniece Edīte Hauzenberga-Šturma». Jaunagaita.net. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 8. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 237. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
- ↑ 3,0 3,1 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. ISBN 9984-9482-3-4.
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |