Dzērāj' puisis bēdājās

Dzērājpuisis bēdājās ir Emiļa Melngaiļa jauktā kora dziesma, kas pirmo reizi atskaņota 1910. gada Piektajos vispārējos latviešu dziesmu svētkos.

Tā Melngailis individuālo valodu atrada lēnām, un viņa pirmo darbu stils ir vēl tāls vēlākam diatonismam. Tas sakāms arī par latviešu tautasdziesmas imitāciju jauktam korim "Dzērājpuisis bēdājās", kurā vēl trūkst autoram vēlāk raksturīgā balsu slīpējuma un dažkārt šķautnainās, taču interesantās akordu valodas.

Dziesmas vārdi

Dzērājpuisis bēdājās, bēdājās, Kur būs ņemti līgaviņ`? Trādi, rīdi, rallallallallallallā, Kur būs ņemti līgaviņ`, trādi rallalā? Balta puķe ezerā, ezerā, Tā dzērāja līgaviņ`. Trādi, rīdi, rallallallallallallā, Tā dzērāja līgaviņ`, trādi rallalā.

Balta puķe atbildēj`, atbildēj`, Labāk ziedu ezerā. Trādi, rīdi, rallallallallallallā, Labāk ziedu ezerā, trādi rallalā. Labāk ziedu ezerā, ezerā, Ne dzērāja sētiņā. Trādi, rīdi, rallallallallallallā, Ne dzērāja sētiņā, trādi rallalā.

Ezerā ir silts ūdens, silts ūdens, Posta dzīve dzērājam. Trādi, rīdi, rallallallallallallā, Posta dzīve dzērājam, trādi rallalā.