Dragiola Jarneviča

Dragiola Jarneviča (horvātu: Dragojla Jarnević, dzimusi 1812. gada 4. janvārī, mirusi 1875. gada 12. martā) bija horvātu dzejniece, rakstniece, skolotāja un alpīniste. Ilīrisma kustības pārstāve. Viena no horvātu feminisma pamatlicējam.[1].

Dragiola Jarneviča
Dragojla Jarnević
Dragiola Jarneviča
Personīgā informācija
Dzimusi 1812. gada 4. janvārī
Valsts karogs: Horvātija Karlovaca, Horvātija
Mirusi 1875. gada 12. martā (63 gadi)
Valsts karogs: Horvātija Karlovaca, Horvātija
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece, rakstniece, skolotāja
Valoda horvātu

DzīvesgājumsLabot

 
D. Jarnevičas biste Karlovacā

Dzimusi tirgoņu ģimenē. Septiņu gadu vecumā zaudēja tēvu un daudzbērnu ģimene dzīvoja nabadzībā. No 13 gadiem nodarbojās ar pašizglītību. 21 gadu vecumā iemīlēja Morāvijas vācieti Francu Rēdingeru, kura tēls tika romantizēts Jarnevičas darbos. Uzzinot, ka viņam ir līgava, romāns beidzās.

Strādāja par skolotāju Grācas, Triestes un Venēcijas bagātajās ģimenēs. 1840. gadā atgriezās Karlovacā, kur dibināja pirmo meiteņu privātskolu (1840—1853). No 1953. gada dzīvoja Pribičā, no 1856. – atkal Karlovacā.

Jarneviča bieži runāja par horvātu tautas izglītības nepieciešamību, saskatot tajā svarīgo priekšnosacījumu politisko mērķu sasniegšanā. No 1850. gadu sākumā centās attālināties no politikas un veltīt sevi tikai pedagoģiskajam darbam.

DaiļradeLabot

1839. gadā iepazinās ar rakstnieku Ivanu Trinski, kurš radīja uz viņu lielu iespaidu. Pēc pievienošanās illīriešu kustībai publicējusi patriotisku un mīlas dzeju žurnālā Danicа.

Viņas 1864. gadā sarakstīts romāns "Divas dziras" (Dva pira) par 1848. gada revolūcijas notikumiem tika sarakstīts romantisma tradīcijās. Sarakstīja arī vairākas lugas, kas līdz mūsdienām nesaglabājās.

Atšķirībā no saviem laikabiedriem, kuru darbi tika saistītas ar turku pagātni, viņas stāstos tika attēloti tajā laika aktuālās horvātu sabiedrības problēmas. 1850.–1860. gados periodiski publicēja desmitiem sentimentālo un piedzīvojumu stāstus. Bija arī vairāku bērnu stāstu autore.

Lielu interesi rada rakstnieces "Dienasgrāmata" ('Dnevnik'), kuru viņa rakstīja no 1832. līdz 1874. gadam. Izņemot autobiogrāfiskus sarakstus tajā ir iekļautas autores novērojumi par ievērojamākajiem laikabiedriem un politikas notikumiem. Sarakstītajā no sievietes skatu punkta stāstīts par sievieti, kura apzināti izvēlējās neatkarību un vientulību, attēlojot tā laika materiālo un patriarhālo sieviešu apspiešanu. Sākotnēji viņa rakstīja dienasgrāmatu vāciski, bet vairākiem gadiem pārgāja uz horvātu valodu. Specifisks bija tas, ka Jarneviča plānoja publicēt to 10 gadus pēc savas nāves. Tika veikti vairāki mēģinājumi apstrādāt sarakstīto, par veiksmīgāko kļuva Stanka Dvoržaka redakcija, kuras gaitā tapa grāmata "Vienas sievietes dzīve. Dienasgrāmatas atlasītās lapaspuses". Izdota 1958. gadā. Pilnīgi dienasgrāmata tika izdota tikai 2000. gadā.

D. Jarneviča tiek uzskatīta par pirmo Horvātijas alpīnisti. 1836. gada 19. aprīlī viņa iekaroja Mārtinšaka smaili, bet 1843. gada 13. septembrī kļuva par pirmo sievieti, kas uzkāpa uz Okičas kalna no bīstamās dienvidu puses. Tajā laikā tas bija liels sasniegums, jo alpīnisma rīku vēl nebija, un viņa kāpa augšā basām kājām. Mūsdienas viņas maršruts tiek dēvēts par "Dragiolas taku".[2] Ikgadēji tiek organizēts gājiens, kas atkārto rakstnieces maršrutu.[3]

Atlasītie darbiLabot

  • Domorodne poviesti (stāstu krājums), Karlovaca, 1843.
  • "Divas dziras" (romāns), 1864.
  • "Vienas sievietes dzīve. Dienasgrāmatas atlasītās lapaspuses", Zagreba, 1958.
  • "Dienasgrāmata" Karlovaca, 2000.

AtsaucesLabot

  1. Ana Galant. «Dragojla Jarnević - iz prisilne privatnosti u sferu javnosti». voxfeminae.net, 04-01-2016.
  2. «Dragojla Jarnevic». aureldesign.com.
  3. Ţeljka Igrec. «DRAGOJLA JARNEVIĆ». HUD LIPA Sesvete.

Ārējās saitesLabot