Domino princips
Domino princips — noteiktas parādības izplatība pa ķēdi (ķēdes reakcija) kāda faktora, kas iedarbojas uz ķēdes pirmo elementu, ietekmē.
Apraksts
labot šo sadaļuDomino princips nozīmē, ka ķēdes pirmā elementa nelielas izmaiņas izsauc analoģiskas izmaiņas tiem blakus esošajos ķēdes elementos, kuri pēc tam lineārā secībā līdzīgi ietekmē nākamos u.t.t. Šis termins visbiežāk tiek lietots, aprakstot mehānisku iedarbību, bet dažreiz izmantots kā analoģija secīgai domino kauliņu krišanai. Par saistītu notikumu secību var runāt tad, ja laiks starp tiem ir samērā neliels. Termins var tikt izmantots burtiski (novērotas faktiskas sadursmes) vai arī kā metafora sarežģītākām sistēmām (finansu, politikas jomās), kur saistība starp notikumiem ir zināmā mērā nosacīta.
Demonstrācija
labot šo sadaļuKlasiskā domino efekta demonstrācija tiek veidota, veidojot ķēdi no uz sānu skaldnēm nostādītiem domino kauliņiem. Ja domino kauliņi novietoti tuvu viens otram, pietiek nedaudz pagrūst pirmo no tiem, lai sāktos visu ķēdē iesaistīto domino kauliņu krišana. Ķēdes pirmais posms ietekmē otro, otrais trešo un tā tālāk. Interesanti, ka šāda parādība novērojama arī ļoti garās domino kauliņu ķēdēs. Tas izskaidrojams ar to, ka enerģija, kas nepieciešama kauliņa apgāšanai, ir mazāka par enerģiju, kas tiek nodota katrā sadursmē. Tādēļ enerģijas ir pietiekami, lai ķēdes reakcija saglabātos.
Rekordi
labot šo sadaļuTiek rīkotas īpašas domino kauliņu krišanas demonstrācijas. Notiek arī sacensības par garākās demonstrācijas ķēdes izveidošanu. Pēdējais pasaules rekords tika uzstādīts 2009. gadā, kad nokrita 4 491 863 domino kauliņi. Gadu iepriekš rīkotās sacensībās nokrita 4 345 027 domino kauliņi. Interesants gadījums notika 2005. gadā, kad zālē ielidojis zvirbulis ar spārnu aizķēra rekorda uzstādīšanai sagatavotu virkni ar 23 tūkstošiem domino kauliņu. Putnu, diemžēl, nošāva apsargs.
Domino princips un māksla
labot šo sadaļu1977. gadā kinorežisors Stenlijs Kreimers uzņēma filmu "Domino princips" (The Domino Principle).[1]