Divkrāsainais tamarīns
Divkrāsainais tamarīns (latīņu: Saguinus bicolor), ko dažkārt dēvē par Brazīlijas kailsejas tamarīnu, ir kritiski apdraudēta primātu suga, kas sastopama Brazīlijas Amazones lietus meža ierobežotā apgabalā. 2005. gadā tas tika nosaukts par Manausas pilsētas, Brazīlijā, talismanu.[1][2] Šī Suga ir apdraudēta, jo palielinoties Manausas pilsētai, sarūk lietus mežu platības kurās dzīvo šis primāts.
| Divkrāsainais tamarīns | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Nodalījums | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Dzimta | Kalitriksi (Callitrichidae) |
| Ģints | Tamarīni (Saguinus) |
| Suga | Divkrāsainais tamarīns (S. bicolor) |
 Divkrāsainais tamarīns Vikikrātuvē | |
Izskats
labot šo sadaļuMaza izmēra primāti. Ķermeņa garums bez astes ir 20,8–28,3 cm; ieskaitot asti, 33,5–42,0 cm. Tēviņi vidēji sver 428 gramus.[3] Dzīves ilgums savvaļā ir līdz 10 gadiem.
Izplatība
labot šo sadaļuPrimāta dzīves areāls atrodas Manausas pilsētā (Brazīlija) un uz ziemeļiem no tās. Tie galvenokārt ir sastopami Kveiras un Rio Preto da Eva upju satekā.[4] Savā dzīves areālā par resursiem notiek konkurence ar rudkanroku tamarīnu, jo rudkanroku tamarīns arī pakāpeniski izspiež no vēsturiskajiem biotopiem divkrāsaino tamarīnu.[5]
Vairošanās un dzīvesveids
labot šo sadaļuDživnieki veido nelielas ģimenes grupas no 2 līdz 15 indivīdiem (vidēji 5-7).[6] Grupā tikai dominējošā mātīte rada pēcnācējus. Grūtniecība ilgst 140-170 dienas, un parasti metienā ir divi mazuļi. Mazuļus galvenokārt audzina tēvs, savukārt par pēcnācējiem rūpējas visa grupa. Dzīvnieku diēta ietver augļus, ziedus, nektāru, kukaiņus, zirnekļus, mazus mugurkaulniekus un putnu olas.
Dzīvnieku aizsardzība
labot šo sadaļu
No 2015. gada IUCN Sarkanajā grāmatā divkrāsainais tamarīns ir novērtēts kā kritiski apdraudēts. Paredzams, ka līdz 2033. gadam tamarīnu populācija samazināsies par 80% antropogēno draudu, konkurences ar rudroku tamarīnu (Saguinus midas) un slimību dēļ. Manausas apgabalā tamarīnus apdraud mājas un savvaļas kaķi un suņi, elektrotraumas no elektropārvades līnijām un nelegālā dzīvnieku tirdzniecība. Turklāt lauku apmetnes un pieaugošā lopkopība turpina iejaukties un degradē tamarīna atlikušo dzīvotni.[2]
Tamarīns ir aizsargāts dažās tā izplatības areāla daļās, piemēram, Sumaumas štata parkā (52 ha), Adolfo Dukes meža rezervātā (18 240 ha) un mazāk nekā pusē Puranga Konkista ilgtspējīgas attīstības rezervāta (157 807 ha). Centro de Instrução de Guerra na Selva (CIGS) (115 000 ha) ir sugai svarīga aizsargājama teritorija, tomēr tā nav aizsargāta teritorija, bet gan militārais džungļu apmācību poligons, un tāpēc teritorijas statuss ir neskaidrs. Šis objekts rada draudus attiecīgajai ekosistēmai un tās iedzīvotājiem.
Gan Eiropas, gan Amerikas zooloģiskie dārzi un dabas aizsardzības dienesti ir finansiāli iesaistījušies, lai palīdzētu saglabāt šo tamarīnu sugu.[7] Lai gan pasaulē ir tikai divas teritorijas, kurās notiek tamarīnu aizsardzība, un abas ir mazākas par 50 hektāriem, saglabāšanas pasākumi ir ļāvuši atjaunot mežus šajās vietās un lēni un nestabili atgriežas tamarīnu meža dzīvotne.[8]
Ir izveidota tamarīna audzēšanas un pavairošanas programma nebrīvē un oficiāla ciltsgrāmata.[9] 2009. gadā nebrīvē atradās 172 tamarīni, un tie visi ir reģistrēti Brazīlijas valdības īpašumā.[2] Diemžēl tamarīnu pavairošanas nebrīvē panākumu līmenis ir ierobežots, un tāpēc ir grūti mākslīgi atjaunot populāciju.[10]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://www.oneearth.org/species-of-the-week-pied-tamarin/
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Gordo, M.; Röhe, F.; Vidal, M.D.; Subirá, R.; Boubli, J.P.; Mittermeier, R.A.; Jerusalinsky, L. (2021). "Saguinus bicolor". IUCN Red List of Threatened Species. 2021: e.T40644A192551696. doi:10.2305/IUCN.UK.2021-1.RLTS.T40644A192551696.en. Retrieved 11 November 2021.
- ↑ Smith, R. J.; W. L. Jungers. Body mass in comparative primatology (англ.) // Journal of Human Evolution. — Elsevier, 1997. — Vol. 32, no. 6. — P. 523—559. — doi:10.1006/jhev.1996.0122. — PMID 9210017.
- ↑ Röhe, F. Área de contato entre as distribuições geográficas de Saguinus midas e Saguinus bicolor (Callitrichidae-Primates): a importância de interações e fatores ecológicos (порт.). — Dissertação de Mestrado — INPA/UFAM, 2006. — С. 71.
- ↑ Ayres, J. M.; R. A. Mittermeier; I. D. Constable. Brazilian Tamarins on the way to extinction? (неопр.) // Orix. — 1982. — Т. 16, № 04. — С. 329—333. — doi:10.1017/S0030605300017786.
- ↑ Subirá, R. J. Avaliação da situação atual das populações selvagens do Sauim-de-coleira Saguinus b. bicolor (Spix, 1823) (порт.). — Dissertação de Mestrado — UNB, 1998. — С. 98.
- ↑ "Pied Tamarin Conservation Project". Action For The Wild. 2019-10-28. Retrieved 2022-11-15.
- ↑ Sobroza, Tainara V.; Gordo, Marcelo; Barnett, Adrian P. A.; Boubli, Jean P.; Spironello, Wilson R. (2021-05-01). "Parapatric pied and red-handed tamarin responses to congeneric and conspecific calls". Acta Oecologica. 110: 103688. doi:10.1016/j.actao.2020.103688. ISSN 1146-609X. S2CID 229412503.
- ↑ Baker, Andrew J.; Davis, Andria; Pissinatti, Alcides (2005-04-01). "International Studbook for the Pied Tamarin, Saguinus bicolor". Neotropical Primates. 13 (1): 33–34. doi:10.1896/1413-4705.13.1.33b. ISSN 1413-4705.
- ↑ Armstrong, D. M.; Santymire, R.M. (May 2013). "Hormonal and Behavioral Variation in Pied Tamarins Housed in Different Management Conditions: Hormones and Behavior in Pied Tamarins". Zoo Biology. 32 (3): 299–306. doi:10.1002/zoo.21023. PMID 22628259.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Divkrāsainais tamarīns.