Diskusija:Latvijas Republikas Ministru prezidents

Šajā rakstā numerācija neatbilst numerācijai citos rakstos, piemēram, par Kalvīti (26.) un Emsi (25.), turklāt, ja Kalvītis ir 26. tad abi periodi ir jāskaita kopā, kas vienalga dod tikai 19, no kā izriet, ka katru atkārtotu atrašanos amatā skaita atsevišļki. Komentāri ? ---- Xil/runāt 00:17, 18 augustā, 2007 (UTC)

Es jau minēju, ka šobrīd var runāt tikai par dienu, kad Godmaņa valdība iesniedza demisijas rakstu - 20.februārī. Tomēr valdībā strādās līdz pat dienai, kamēr Saeimā apstiprinās jauno valdību. Arī Kalvīša valdības gals nav 5.decembris (kad tika iesniegs demisijas raksts), bet 20.decembris - kad tika apstiprināts Godmaņa kabinets... Lienam 06:58, 24 februārī, 2009 (UTC)

Manuprāt, Dombrovski pašlaik likt tajā lineālā un tabulā ir stipri pāragri. :) Kad Saiema ievēlēs, tad arī liekam. --Feens 17:07, 26 februārī, 2009 (UTC)

Kirhenšteins

Tā kā Zariņu Londonā pilnvaroja ar Latvijas suverenitāti, Kirhenšteins nekādā veidā nav skaitāms kā Latvijas valsts ministru prezidents. Padomju varu "dibināšana" nozīmēja ka Latvijas republikas valsts iestādes vairs nedarbojās arī pirms "pievienošanās" Padomju Savienībai. Vecrumba (diskusija) 01:13, 6 jūlijā, 2012 (UTC)

Drīzāk būtu vērts rakstā pievienot paskaidrojumu gan par Ulmaņa būšanu amatā pēc apvērsuma, gan par Kirhenšteina būšanu amatā pēc okupācijas, kā arī informāciju par trimdas valdību. --SpeedKing (runāt  · devums) 10:49, 6 jūlijā, 2012 (UTC)

Piekrītu apzīmēt, bet, Kirhenšteinu nevar skaitīt par Latvijas ministru prezdidentu jo Latvijas suverenitāte vairs nepastāvēja Latvijas teritorijā. Ulmaņa gadījumā apsvērums nelikvidēja suverenitāti. Ka Padomju Savienība Kirhenšteinu nosauca par m.p. nenozīmē ka mums ir jāpiekrīt. :-) Vai nē? Varbūt izmainīšu un tad vari novērtēt? Vecrumba (diskusija) 21:49, 6 jūlijā, 2012 (UTC)

Ok, parādi, kā tu to esi iedomājies. --SpeedKing (runāt  · devums) 22:01, 6 jūlijā, 2012 (UTC)

Nu, domāju ka ir puslīdz aprakstīts kā pienākas. Vecrumba (diskusija) 13:06, 14 jūlijā, 2012 (UTC)

Par Xil maiņām, Ulmanis bija spiests izsludināt Kirhenšteina kabinetu/valdību bet tehniski vēl skaitījās kā Tautu valdības prezidents līdz Kirhenšteina iecelšanu 21. jūlijā kā valsts prezidentu. (Izsludināts 19. jūlijā.) Vecrumba (diskusija) 01:48, 15 jūlijā, 2012 (UTC)

Tad 19. vai 20.? Un kāda atšķirība, kur Kirhenšteins karu pārlaida? ~~Xil (saruna) 13:44, 15 jūlijā, 2012 (UTC)

Izsludinajuma vēsts notika 19.ā jūlijā par K. 21.ā jūlija iecelšanu Tautas valdības prezidenta amatā. Kur karu pārlaida ir nozīmīgs jo spriežot no padomju avotiem, K. bija LPSR AP prezidijas priekšsēdētājs 1940-52, kā arī izpildija citus amatus, t.i. LPSR "darbojās" kamēr Vācieši okupēja Latviju. Bet ja spriež ka nav nozīmīgs, man nav nekāda liela iebilduma ja vēlies izdzēst. Vecrumba (diskusija) 19:30, 15 jūlijā, 2012 (UTC)

Nū, tādā pašā garā varētu spriest, ka sūtnis Zariņš nebūdams Latvijā arī neko nedarīja. Ja iebildumu nav, tad ņemu ārā. Par to izsludināšanu sanāk bezsakars, jo priekšsēdētājs ir tas pats, kas ministru prezidents. Cik es saprotu pirmoreiz viņu iecēla par Latvijas Republikas, nevis kaut kādas "tautas valdības" (tāda tiešām bija, ne tikai tautas saeima?) vadītāju ~~Xil (saruna) 20:59, 15 jūlijā, 2012 (UTC)

Kādā valodā tas teksta gabals tagad tur uzrakstīts? Pie tam sanāk kautkāds bezsakars. Iekomentēšu, lai neķēmotu rakstu. --Kikos (diskusija) 21:23, 15 jūlijā, 2012 (UTC)

Piekrītu izdzēst par Kirhenšteinu bēgšanu uz PSRS.

"Tautas valdība" darbojas jau no Kirhenšteina iecelšanu ministru prezidentu amatā, tas ir, no 19.jūnija. Mēnesi vēlāk, 19.jūlijā izsludināja ka Kirhenšteinu (arī) iecels valsts prezidenta amatā, tas tika paveikts 21.jūlijā. Galvenais ir ka skaitot no 19.jūnija, tā jau vairs nebija Latvijas suverēnā republika un Kirhenšteinu nevar uzskatīt kā suverēnas Latvijas ministru prezidentu. Vecrumba (diskusija) 22:03, 15 jūlijā, 2012 (UTC)

Citos rakstos ir teikts, ka veidojums tautas valdība (drošvien tāpat kā tautas saeima) tika izveidots vēlāk. Runa ir par cilvēkiem kas ieņēmuši konkrēti nosauktu amatu, nevis prezidentiem, sūtņiem un suverinitāti. Mmm, kāds bija iemesls iepriekšējā Kangardiskusijā lai viņu nenorādītu kā prezidentu? ~~Xil (saruna) 22:56, 15 jūlijā, 2012 (UTC)

Kirhenšteinu nevar skatīt kā ministru prezidentu jo PSRS okupācija to piespieda pēc Latvijas suverēnā vara vairs nedarbojās Latvijas teritorijā. Vecrumba (diskusija)

Tad Kirhenšteinu jāpieraksta pie Latvijas PSR MP priekšsēdētāji. --Feens (diskusija) 07:45, 16 jūlijā, 2012 (UTC)

Nu tad kāds varētu sameklēt labi vecu padomju enciklopēdiju, izlasīt kādus amatus tieši cienījamais spīdeklis ieņēma un uzrakstīt to rakstā par viņu - būtu mazāk problēmu. Jo ja nu pirmais priekšsēdētājs tomēr bija Lācis? ~~Xil (saruna) 12:32, 16 jūlijā, 2012 (UTC)

Es par to, ka, ja Kirhenšteins ir kaut dienu bijis valdības vadītājs, tad viņš jāliek vai nu šajā vai "padomju" sarakstā. Kurā?, - man tas neliekas būtiski, ja pievieno attiecīgo komentāru. --Feens (diskusija) 12:35, 16 jūlijā, 2012 (UTC)

Kirhenšteins listē būtu jāatstāj, protams, ar attiecīgu komentāru. Ja metam ārā, tad var sanākt, ka jāmaina daudz kas amatos pēc 1939. gada 5. oktobra, kad Latvija kļuva par de facto PSRS protektorātu. --Gaujmalnieks (diskusija) 13:31, 16 jūlijā, 2012 (UTC)

Jautājums bija vai viņš tiešām šadu vai tādu amatu ieņēmis, jo, ja es pareizi atceros, iepriekšējā piegājienā izrādījās, ka ja vispār ieņēmis tad, kā v.i. un jau LPSR. Un būtu tas jāieraksta arī rakstā par viņu citādi nevar nekad neko atrast ~~Xil (saruna) 13:54, 16 jūlijā, 2012 (UTC)

MP bija, nebija VP --Gaujmalnieks (diskusija) 13:58, 16 jūlijā, 2012 (UTC)

Punkts kas varbūt pazūd ir:

• Višinskis Latvijas valdībai piespieda iecelt Kirhenšteinu
• Kirhenšteins bija okupantu varas dalībnieks
• Kirhenšteins nebija Latvijas suverēnās valsts dalībnieks

No piespiestā ministru kabineta iecelšanas, Latvijas suverēnās varas pārstātvis bija Zariņš Londonā.

Kirhenšteinu aprakstīt kā Latvijas M.P. nozīmētu ka Latvijas suverēnās valsts orgāni vēl nēatkarīgi darbojās, ne ka Latvija bija jau okupēta. Nevar būt abi, ne uz nedēļu, ne uz dienu, ne uz mirkli--Latvijas valsts okupēta UN Kirhenšteins Latvijas "valsts" M.P.--tā ir simtprocentīga neiespējamība.

Par lielāko jautājumu, kā apraksīt Latvijas valsts un LPSR dalībniekus, Latvija skaitījās suverēna līdz okupācijas. Tā tad 1939.g. līgums par savstarpēju palīdzību nemainija neko šajā sakarā. LV aprakstam kā LV, LPSR kā LPSR, citādi maisam vēsturisko putru.

P.S. Trīs no Višinska ministra kabineta nemaz nebija Latvijas pilsoņi. Q.E.D.: kāds ministru kabinets tas bija, tas nebija vairs Latvijas valsts. Vecrumba (diskusija) 15:13, 16 jūlijā, 2012 (UTC)

Protams, ja kādam šķiet citādi (nav Q.E.D.), diskusija turpināsies. Vecrumba (diskusija) 19:06, 16 jūlijā, 2012 (UTC)

Numerācija

Tāda ir vajadzīga? Man liekas Latvijā (t.i. ārpus Vikipēdijas) tādu izmanto tikai prezidentiem ~~Xil (saruna) 14:56, 16 jūlijā, 2012 (UTC)

Domaju ka nē, kāda nozīme saskaitīt "unikālus" MP? Un sākt skaitļošanu no jauna pēc padomju laikiem it kā nozīmētu ka tās šķiras MP kautkā atdalas no pirms-kaŗa MP, jeb ka satversme pēc neatkarības atgūšanas nebija tā paša kā pirms kaŗa, utt. Vecrumba (diskusija) 15:21, 16 jūlijā, 2012 (UTC)