Diskusija:Cilvēks

Par 1231 sabiedrībām un laulību institūtu.

Saprotu, ka bija jāpretojas iepriekšējam, stipri NPOV rakstam :), bet vai lielākā daļa sabiedrību (cik saprotu, kultūru) nozīmē arī lielākā daļu indivīdu? Citādi var pārprast.--Feens 15:34, 18 martā, 2006 (UTC)

Bet vispār laulības, manuprāt, saistītas ar raksta daļu, kas vēl nav uzrakstīta (cilvēks kā sabiedriska būtne) nevis seksualitāti.--Feens 15:43, 18 martā, 2006 (UTC)

Uzrakstīju sadaļu par laulībām. Tur arī paskaidrots par 'lielāko daļu indivīdu'. Domāju, ka tur vispār vajadzētu pārnest arī to rindkopu no sadaļas seksualitāte, jo laulības nebūt neizriet (tikai) no seksualitātes. Klāvs

Piekrītu Feenam par to, ka jāatrunā indivīdu skaits. Varbūt varētu pieminēt, kādas kopdzīves formas ir pieņemtas lielākajās kultūrās (starp citu, kā Mērdoks definē "kultūru"?).

Man šķiet, ka rakstā par cilvēku laulības tomēr vajadzētu minēt (ja nepieciešams – citā sadaļā). --Tail 18:15, 23 martā, 2006 (UTC)

Par būtiskākām lietām

Domāju, ka jautājums par indivīdu skaitu poligāmajās laulībās šajā sadaļā ir salīdzinoši nesvarīgs un tāpēc tā diskutēšanai nav vērts veltīt pārāk daudz laika. Toties ir vēlams pārspriest šīs sadaļas kopējo kompozīciju. Ņemot vērā, ka vietas ir ļoti maz, jākoncentrējas uz būtiskāko, mazsvarīgo vai uz tēmu tieši neattiecināmo dzēšot vai pārnesot uz citām sadaļām. Šajā sakarā mani priekšlikumi:

1. Pirmajā rindkopā pēdējo teikumu pārveidot par "Cilvēks pieder pie primātu kārtas", kur primātu kārta tiek raksturota atsevišķā sadaļā. T.i. atsauce uz gorillām, šimpanzēm, orangutāniem uc cilvēkveidīgajiem pērtiķiem, ir jāņem ārā. Vēl jo vairāk, jo 'uc' šeit attiecas tikai uz giboniem.

2. Rindkopu par staigāšanu uz divām kājām vajadzētu dzēst, jo tā neatbilst patiesībai: uz divām kājām staigā arī citi dzīvnieki, bet ekstremitātes vienmēr ir specializētas, t.i., atbrīvotats citu darbību veikšanai (piemēram spārni - lidošanai, bet ne vienmēr). Smadzeņu izmērs un attīstība ir būtiskas, bet tas nav vienīgais, kāpēc cilvēks spēj runāt. tāpēc labāk būtu atstāt tikai atsauci uz to, ka cilvēkam ir lielas un sarežģītas smadzenes un par to savukārt runāt atsevišķā sadaļā.

3. Rindkopa, kura sākas ar 'Cilvēku sabiedrībā liela nozīme ir...', ir jāpārveido, balstoties uz kultūras definīciju, kura ir jādefinē citā sadaļā un kas būtu jābalsta uz antropoloģijā pieņemto kultūras definīciju; šajā kontekstā reliģija ir kultūras sastāvdaļa, bet nav vienīgā, kurai vērts pievērst uzmanību. Atsauce uz dvēseli un sevišķi uz sirdsapziņu un filozofiskajām skolām ir jāņem ārā, jo tā ir pārāk liela detalizācijas pakāpe šāda tipa rakstā, turkāt tā netiek tālāk atrisināta. Cilvēka emociju un tā tālāk attēlošana mākslā neattiecas uz šo rindkopu, tāpēc arī būtu jāmet ārā. Rezumējums: šo rindkopu ir vieglāk izņemt ārā, nekā salabot.

4. Rindkopā par cilvēka dzīves ciklu, domāju, ka žanram atbilstošs ir tikai pirmais un pēdējais teikums, kamēr piemērs var vienīgi nostiprināt etnocentrisku ideju dzīvīgumu, vienlaikus nesniedzot nekādu lietderīgu informāciju.

5. Rindkopa, kas sākas ar "Homo sapiens pasugas Homo sapiens sapiens " ir nekorekta, jo nekur iepriekš nav izskaidrots, ka H. sapiens sapiens ir vienīgā mūsdienās sastopamā cilvēku pasuga. Arī šimpanzes pieminēšana nav saprotama un neatbilst citiem datiem (skat. piem. angļu wikipedia lappusi, kurā sakritība ir 95-99%). Ja tiek pieminētas šimpanzes, būtu atbilstoši pieminēt arī pārējos trīs cilvēkveidīgos pērtiķus šādā salīdzinājumā. Alternatīva - nepieminēt vispār. Žurkas un peles vispār šeit ir nevietā. --Klavs 15:10, 26 martā, 2006 (UTC)

Gribēju pateikt, ka šis raksts balstīts uz angļu vikipēdijas rakstu par cilvēku, lai arī saīsinātā veidā. Protams, rakstam būtu jābūt daudz plašākam (vietas nebūt nav ļoti maz; tās drīzāk ir neierobežoti daudz), un katrs ir aicināts to papildināt vai izmainīt.

Kas attiecas uz konkrētajiem priekšlikumiem:

1. Protams. Primātu kārtu raksturot atsevišķā sadaļā būtu pat labāk.

2. Man tomēr šķiet, ka teikums par staigāšanu uz divām kājām atbilst patiesībai. Turklāt nav minēts, ka tā būtu pazīme, kas cilvēku atšķir no citiem dzīvniekiem. Arī smadzeņu nozīmi, protams, būtu vērts raksturot sīkāk atsevišķā sadaļā.

3. Rindkopu var izņemt, taču, manuprāt, būtu īsi jāmin reliģija, filozofija un māksla kā nozīmīgas kultūras sastāvdaļas.

4. Piekrītu, ka šī rindkopa nav laba un būtu jāpārraksta vai jāizņem.

5. "Homo sapiens pasugas Homo sapiens sapiens" var viegli pārveidot uz "Homo sapiens vienīgās mūsdienās sastopamās pasugas Homo sapiens sapiens" (tālāk tekstā gan tas jau ir minēts). Jāatzīmē, ka tieši angļu valodas vikipēdijā (turklāt ar atsauci) minēts, ka gēnu sakritība ir 96% (turpat arī minēts salīdzinājums ar žurkām un pelēm). Pārējos cilvēkveidīgos pērtiķos minēt nav nepieciešams (lai arī to, protams, var darīt), jo sakritība nav tik liela. --Tail 12:48, 26 martā, 2006 (UTC)

Manuprāt šī raksta attiecības ar anglisko oriģinālu ir visai nosacītas, turklāt arī pie angļu raksta, kurš manuprāt ir daudz neitrālāk veidots, ir atzīme, ka tā neitralitāte tiek diskutēta. Tāpēc ir vietā nopietni pārdomāt šī raksta kompozīciju. Ja latviskais raksts būtu precīzs un pareizs tulkojums, jautājumu būtu daudz mazāk.

2. staigāšana uz divām kājām, protams, atbilst patiesībai. taču šīs nodarbes saistība ar citu darbību veikšanu, ar ko šeit laikam jāsaprot rīku lietošana, nav pašsaprotama, lai kā arī to laikaposmā no 19.gs vidus līdz 20. gs vidum nebūtu uzsvēruši. Patlaban ir zināms, ka cilvēkveidīgie priekšteči tādi kā australopitēki staigāja uz divām kājām un rokas viņiem bija brīvas, tomēr rīku lietošanā viņi visticamāk nebija neko prasmīgāki par mūsdienu cilvēkveidīgajiem pērtiķiem. turklāt tie uz pasaules pastāvēja šādā stāvoklī (divas kājas un brīvas rokas) vismaz tik pat ilgi, ja ne ilgāk, kā divkājainie rīku darinātāji. tas norāda uz to, ka divkājainība un rīku lietošana neizriet tiešā veidā viens no otra. Tāpēc arī iebildu pret šādu formulējumu, kurš šādu saistību netieši uzsver.

3. Jā, var pieminēt, ka reliģija, filozofija un māksla ir nozīmīgas kultūras sastāvdaļas. Gan jāņem vērā, ka filozofija atkal ir tikai noteikta domāšanas skola, kamēr daudzās ne-rietumu sabiedrībās par to var runāt tikai nosacīti (pieņemot, ka domāšanas veids=filozofija). Arī reliģija ir diskutējams jautājums, ko gan var risināt atsevišķā tēmā. Korekti būtu teikt, ka cilvēkiem ir raksturīga ticība pārdabiskajam, jo ne vienmēr šo ticību var nosaukt par reliģiju. Faktiski tas pats attiecas arī uz mākslu. Estētisku uzskatu esamība ir raksturīga visiem cilvēkiem (t.i., uzskati par to, ka ir skaistas un neglītas lietas), ir arī raksturīgi attēlot apkārtējās pasaules lietas (zīmēt, veidot) un izdaiļot savu ķermeni. Tomēr konceptualizēts kā māksla tas tiek tikai daļā sabiedrību.

5. Piekrītu par 96% (galu galā iekļaujas arī citur norādītajā intervālā), tomēr par žurkām un pelēm - domāju, ka šeit neatbilstoši, jo tagad iznāk, ka tas ir teju vai ļoti svarīgs fakts. Bet tas taču nav svarīgs fakts un minēts tikai starp citu, jo tik pat labi un interesanti būtu salīdzināt ar kādu citu dzīvnieku. --Klavs ps - kā var ievietot datumu un laiku?

Ja spējat uzlabot šo rakstu, dariet to.

Pievienot datumu var, lietojot priekšpēdējo pogu tajā pogu rindā, kas redzama raksta izmainīšanas lapā. --Tail 19:47, 27 martā, 2006 (UTC)

Izdzēsu norādi pirmajā rindkopā par gorillām un šimpanzēm un citiem cilvēkveidīgajiem pērtiķiem, jo pie primātu kārtas pieder ne tikai cilvēkveidīgie pērtiķi, bet visi pērtiķi, kā arī lemuri. Līdz ar to šī norāde bija nepilnīga un labāk risināma sadaļā 'primāti' --Klavs

Cilvēks un daba

Manuprāt šī sadaļa būtu jādzēš vairāku iemeslu dēļ:

1) cilvēku pretnostatījums dabai ir tikai vienas (Rietumu) kultūras izpausme,

2) visā pārējā raksta tekstā cilvēks tiek skatīts kā dabas sastāvdaļa

3) šīs sadaļas teksts faktiski neattiecas uz tēmu un aplūko citas lietas, kurām būtu jābūt citur apskatītām - par zinātni, par gravitācijas spēku utt. --Klavs 07:39, 3 decembrī, 2007 (UTC)

Sekojošais teksts nav korekts: - "Tā, piemēram, Monako vidējais dzīves ilgums ir 45,1 gads, bet Ugandā — tikai 14,8 gadi." Nepieciešams precizēt gan terminoloģiski, gan pēc būtības, kā arī jānorāda datu avots.