Dionīsiji
Dionīsiji[1] bija svētki, kurus Senajā Grieķijā, it sevišķi Atēnās, rīkoja par godu dievam Dionīsam. Tika svinēti divi radniecīgi svētki — decembrī svinētie Mazie dionīsiji jeb lauku dionīsiji un marta beigās, aprīļa sākumā svinētie Lielie dionīsiji jeb pilsētas dionīsiji, kuru laikā uzveda jaunas lugas.
Lielos dionīsijus ieviesa tirāns Peisistrats 6. gadsimtā p.m.ē. Tos svinēja trīs mēnešus pēc Mazajiem dionīsijiem, un tie ilga piecas dienas. Sākot no trešās svētku dienas, notika teātra uzvedumi, kas ilga no saules lēkta līdz rietam un vienlaikus bija arī sacensība. Katrā dienā tika uzvestas cita dramaturga lugas. Svētku noslēgumā speciāla tiesu kolēģija desmit cilvēku sastāvā noteica vietu, kuru ieguvis katrs dramaturgs.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Kā pareizi sauc auglības un vīnkopības dievu sengrieķu mitoloģijā: Dionīss vai Dionīsijs?» (PDF). Latviešu valodas aģentūra. 2011. Skatīts: 2017. gada 10. maijā.
Šīs dievības vārds ir Dionīss (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 600. lpp.), savukārt svētkus, kurus svinēja četras reizes gadā par godu auglības un vīnkopības dievam Dionīsam, sauca par Dionīsijiem.
- ↑ Andris Rubenis. Senās Grieķijas kultūra. — Zvaigzne ABC: Rīga, 2007. ISBN 978-998404894-9 152. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dionīsiji.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
 | Šis ar Seno Grieķiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |