Luminiscences spuldze

Luminiscences spuldze ir mākslīgais gaismas avots — gāzizlādes spuldzes paveids, kurā elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos rada ultravioleto starojumu. Spuldzes caurspīdīgais stikla apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas UV starojuma ietekmē luminiscē un tādējādi rada redzamo gaismu. Angļu un daudzās citās valodās šīs spuldzes dēvē par fluorescentajām lampām (angļu: fluorescent lamps). Sākumā šīs spuldzes bija garu cauruļu formā (dienasgaismas spuldzes), vēlāk tika ieviestas tā saucamās kompaktās luminiscences spuldzes jeb CFL spuldzes (angļu: compact fluorescent lamps), kam caurulītes ir tievākas un saliektas U veidā vai spirāles formā. Kompaktās spuldzes, kam ir iebūvēts elektroniskais balasts, var ieskrūvēt parastajās kvēlspuldzēm paredzētajās ligzdās. Kompaktās luminiscences spuldzes patērē mazāk enerģijas, nekā līdzīga izmēra un spožuma kvēlspuldzes, tomēr tās satur toksisku vielu — dzīvsudrabu, un mūsdienās tiek aizstātas ar gaismas diožu spuldzēm. Bez tam luminiscences spuldžu gaismas spektrs, atšķirībā no kvēlspuldzes vai Saules nepārtrauktā spektra, ir nevienmērīgs, nepatīkamāks acij, turklāt luminiscences spuldzes vairāk vai mazāk "mirgo". Šos trūkumus cenšas novērst ar uzlabotiem luminoforu sastāviem un augstfrekvences elektroniskajiem balastiem.

Dažādas jaudas kompaktās luminiscences spuldzes ar iebūvētu elektronisko balastu, paredzētas E27 vītnei

CFL spuldzes tika ieviestas 20. gadsimta 80. gados. Kopš deviņdesmitajiem gadiem ir uzlabotas to darbības īpašības, efektivitāte (par aptuveni 75% mazāks enerģijas patēriņš nekā kvēlspuldžu gadījumā), cena un kalpošanas ilgums (kalpo 10 reizes ilgāk).

Luminiscences spuldzēm ir vajadzīga īpaša elektroapgāde, ko dēvē par balastu. Tā ir nepieciešama, lai regulētu spuldzes darba strāvu un nodrošinātu piemērotu darba sākšanas ("aizdedzināšanas") spriegumu. Elektroniskie balasti veic tādu pašu funkciju kā magnētiskais balasts, bet to efektivitāte pārspēj novecojušās magnētiskās ierīces, jo tie darbojas ļoti augstā frekvencē, kas novērš mirgošanu un troksni, vienlaikus uzlabojot efektivitāti. Ar elektronisko balastu palīdzību iespējams arī vieglāk nodrošināt viendabīgu un efektīvu lampas darbību, lampas gaismas intensitātes maiņu, kā arī gaismekļu tīklu veidošanu progresīvai apgaismojuma kontrolei.

Elektroniskais balasts (vai elektriskais balasts) ir ierīce, kas kontrolē apgaismes ierīču palaišanas spriegumu un darba strāvu. Tas tiek darīts, izmantojot gāzizlādes principu.

Elektroniskais balasts pārveido elektrotīkla frekvenci (50 Hz) ļoti augstā frekvencē, lai inicializētu gāzizlādes procesu luminiscences spuldzēs – kontrolējot spriegumu un strāvu spuldzē. Maiņstrāva vispirms tiek pārveidota par līdzstrāvu, ar kuru baro augstfrekvences ģeneratoru. Tādējādi izejas strāvai ir ļoti augsta frekvence. Kad slēdzis ir ieslēgts, sākotnēji uz lampas elektrodiem tiek padots 1000 V spriegums, tāpēc uzreiz sākas gāzes izlāde. Kad izlādes process ir uzsākts, spriegums visā lampā tiek samazināts no 230 V līdz 125 V, un tad elektroniskais balasts ļauj ierobežotai strāvai plūst caur šo lampu.

Kompaktās luminiscences spuldzes ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem. Tās ir jānodod vietējos atkritumu savākšanas punktos atkārtotai pārstrādei.

Luminiscences spuldzes satur nelielā daudzumā dzīvsudrabu.

Latvijā informāciju par bīstamo atkritumu šķirošanu var meklēt - Latvijas zaļais punkts.

Luminiscences spuldzes ir piemērotas telpām, kur ilgstoši tiek lietots apgaismojums. Šīs spuldzes nav piemērotas telpām, kur apgaismojums bieži tiek ieslēgts un izslēgts.

Luminiscences spuldzes dzīves ilgumu galvenokārt ierobežo katoda elektrodu kalpošanas laiks, jo katrs starta cikls nedaudz samazina katodu elektronu izstarojošo virsmu un, kad viss emisijas materiāls ir pazudis, spuldze nevar darboties.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luminiscences spuldze.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)