Dižā ūdenszāle
Dižā ūdenszāle (latīņu: Glyceria maxima) ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga ar cirkumpolāru izplatību. Suga ir nereti sastopama visā Latvijas teritorijā, kur dažāda lieluma blīvas audzes aug ūdenstilpju piekrastes joslā, kā arī grāvjos un uzpludinājumos.[1]
Dižā ūdenszāle Glyceria maxima ((Hartm.) Holmb.) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
Ģints | Ūdenszāles (Glyceria) |
Suga | Dižā ūdenszāle (Glyceria maxima) |
Dižā ūdenszāle Vikikrātuvē |
Apraksts
labot šo sadaļuDižā ūdenszāle ir daudzgadīgs, 100—220 cm garš lakstaugs ar ložņājošu sakneni. Auga stiebrs ir stingrs, kails, stāvs un resns. Augs ir koši zaļš. Lapas ir cietas, 0,5—2 cm platas, to virspuse un mala ir klāta ar dzelonīšiem. Lapas mēlīte ir strupa, aptuveni 0,4 cm gara. Maksts ir slēgta un kaila. Ziedu skara ir plaša un 15—30 cm gara. Vārpiņu skarā ir daudz, katrā vārpiņā ir apmēram 7 ziedi. Vārpiņas plēksnes ir lancetiskas, nevienādas un īsākas nekā zieda plēksnes. Ārējā zieda plēksne ir strupa, klāta ar dzelonīšiem, bez šķautnes un akota. Grauds ir pasīks, aptuveni 0,3 cm garš. Zied jūlijā, augustā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «dižā ūdenszāle - Glyceria maxima (Hartm.) Holmb. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-12-07.