Vikipēdija

Deivs Rubins

Deivids Džošua Rubins (angļu: David Joshua Rubin; dzimis 1976. gada 26. jūnijā Ņujorkā, ASV) ir amerikāņu politikas komentētājs, bijušais komiķis, YouTube personība un sarunu šovu vadītājs. Viņš ir YouTube un BlazeTV politisko sarunu šova The Rubin Report veidotājs un vadītājs, kas sākotēji tika translēts TYT tīklā, kuru Rubins pameta 2015. gadā. 2013. gada janvārī Rubins uzsāka darbu tīklā The Young Turks, kur vadīja šovu The Rubin Report. Pēc diviem gadiem Rubins pameta tīklu, turpinot šova pārraidi tīklos RYOT un Ora TV.[1][2]

Deivs Rubins
Dave Rubin
Rubins 2019. gadā
Rubins 2019. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1976. gada 26. jūnijā (48 gadi)
Ņujorka, ASV
Nodarbošanās Raidījumu vadītājs, blogeris, radio un televīzijas personība,

Kopš 2016. gada raidījums The Rubin Report ir daļa no Glena Beka dibinātā tīkla BlazeTV.[3] Viņš ir ticis aprakstīts kā daļa no "tumšā intelektuālā tīkla" (Intellectual Dark Web).[4] 2020. gada aprīlī Rubins izlaida savu grāmatu Don't Burn This Book, kas iekļuva The New York Times bestselleru sarakstā, lai arī grāmata bija izpelnījusi kritiku.[5][6][7][8]

Politiskie uzskati

labot šo sadaļu

Viņu lielākoties raksturo kā konservatīvu vai libertāru, taču pats Rubins sevi bieži raksturo kā "klasisko liberāli".[9][10][11] Rubins atbalsta viendzimuma laulību, krimināltiesību reformas, marihuānas legalizāciju, piekļuvi sociālajai aizsardzībai un īpašos gadījumos tiesības uz abortu.[12][13]

2018. gadā The Rubin Report izpelnījās kritiku no Data & Society par "galēji labējās politikas amplificēšanu".[12][14]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Jeff Klima. «The Young Turks Add Dave Rubin & Cara Santa Maria To Their Network». New Media Rockstars. Skatīts: 2013. gada 17. jūnijs.
  2. ↑ Beatrice Verhoeven. «Dave Rubin's 'Rubin Report' Joins Larry King's Ora TV (Exclusive)». The Wrap, 2015. gada 24. jūlijs. Skatīts: 2015. gada 24. jūlijs.
  3. ↑ Lindsey Ellefson. «Conservative YouTuber Dave Rubin Signs Deal With BlazeTV». TheWrap (en-US), 2019-09-04. Skatīts: 2019-10-11.
  4. ↑ Kristoffer Holt. Right-Wing Alternative Media. Routledge, 2019.
  5. ↑ Dave Rubin. Don't Burn This Book: Thinking For Yourself in an Age of Unreason. Sentinel, 2020. gada 28. aprīlis. ISBN 978-0-593-08429-8.
  6. ↑ «Hardcover Nonfiction». The New York Times (en-US). 2020-05-16. Skatīts: 2020-08-14.
  7. ↑ «Dave Rubin's ode to the so-called 'independent thinker'». Spectator USA (en-US). 2020-04-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-05-03. Skatīts: 2020-05-04.
  8. ↑ «On the Limits of Dave Rubin's Cultural Politics». National Review (en-US). 2020-06-02. Skatīts: 2020-08-14.
  9. ↑ «YouTube tested, Trump approved: How Candace Owens suddenly became the loudest voice on the far right». NBC News (en-US). Skatīts: 2018. gada 4. decembris.
  10. ↑ «Why the 'Classical Liberal' is Making a Comeback». Politico.
  11. ↑ Nellie Bowles. «Patreon Bars Anti-Feminist for Racist Speech, Inciting Revolt». The New York Times (en-US), 2018. gada 24. decembris. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2019. gada 7. aprīlis.
  12. ↑ 12,0 12,1 Ezra Klein. «The rise of YouTube's reactionary right». Vox, 2018. gada 24. septembris. Skatīts: 2019. gada 27. augusts.
  13. ↑ Anthony L. Fisher. «Free-Speech True Believer Dave Rubin, the Top Talker of the 'Intellectual Dark Web,' Doesn't Want to Talk About His Own Ideas». The Daily Beast (angļu), 2018. gada 18. maijs. Skatīts: 2019. gada 4. maijs.
  14. ↑ Mari Uyehara. «How Free Speech Warriors Mainstreamed White Supremacists». GQ. Skatīts: 2019. gada 23. augusts.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deivs_Rubins&oldid=3823240"