Vikipēdija

Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle

Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle[1] ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas katedrāle Daugavpilī, Latvijā. Baznīcā vienlaikus var atrasties 5000 cilvēki, kas to padara par lielāko pareizticīgo baznīcu Latvijā.[2][3]

Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle
Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle
Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle (Daugavpils)
Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle
Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Tautas iela 2, Daugavpils, Latvija
Koordinātas 55°52′14.55″N 26°32′16.43″E / 55.8707083°N 26.5378972°E / 55.8707083; 26.5378972Koordinātas: 55°52′14.55″N 26°32′16.43″E / 55.8707083°N 26.5378972°E / 55.8707083; 26.5378972
Piederība konfesijai Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Statuss katedrāle
Arhitektūras apraksts
Celtniecības sākums 1903
Celtniecības beigas 1905
Specifikācija
Garums 40 m
Platums 20 m

Viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā).

Vēsture

labot šo sadaļu

Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle uzcelta laikā no 1904. līdz 1905. gadam. Būvēta pēc šķirsta (kuģa) baznīcas parauga.[1] Katedrālei ir trīs jomi, tā ir 40 m gara, 20 m plata un 16 m augsta.[1] Sākotnēji tika paredzēts, ka baznīca tiks izmantota garnizona vajadzībām. Baznīca atrodas tā sauktajā Baznīcu kalnā, kur vēl atrodas Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca, Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca un Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca.

1913. gadā tā kļuva par Polockas eparhijas Daugavpils vikariāta baznīcu, 1938. gadā par Latvijas Pareizticīgo baznīcas Jersikas bīskapijas, bet 1989. gadā par Rīgas eparhijas Daugavpils vikariāta, 2013. gadā par Daugavpils un Rēzeknes eparhijas galveno baznīcu.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 734.—735. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  2. ↑ Daugavpils pilsētas plāns mērogā 1:7 500. LR Valsts zemes dienests. Dienvidlatgales reģionālā nodaļa. 3. lpp.
  3. ↑ Юрий Петровский. «Даугавпилсский кафедральный собор Святых благоверных князей Бориса и Глеба отмечает свое 100-летие». «Наша газета» 2005 год, № 59 (343). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. martā. Skatīts: 2013. gada 5. jūlijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Daugavpils_Borisa_un_Gļeba_pareizticīgo_katedrāle&oldid=4131190"