Darba resursi jeb darbaspēks ir kādas vietas darbaspējīgie cilvēki.[1] Visus kādas konkrētas vietas iedzīvotājus var iedalīt divās lielās daļās: ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji — cilvēki, kurus neieskaita darbaspēka resursos, un ekonomiski aktīvie iedzīvotāji jeb darbaspēks — darbaspējīgo iedzīvotāju daļa, kuri piedāvā savu darbaspēku preču un pakalpojumu ražošanai.

Pie ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem var pieskaitīt pirmsskolas vecuma bērnus, skolēnus un studentus, kuri nestrādā algotu darbu un pensionārus, arī cilvēkus, kas vada mājas saimniecību, tajā skaitā aprūpē bērnus, slimos ģimenes locekļus un citus. Šai grupā var ietilpināt arī cilvēkus, kuri jau zaudējuši cerību atrast darbu un cilvēkus, kuriem nav nepieciešamības strādāt algotu darbu.

Pie ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem var pieskaitīt nodarbinātos cilvēkus vecumā no 16 gadiem līdz pensijas vecumam, reizēm arī vecākus, un bezdarbniekus no 15 gadiem līdz pensijas vecumam, kuriem nav darba un kuri meklē darbu un ir reģistrējušies Latvijas Nodarbinātības valsts dienestā vai tā citu zemju analogos.

  1. Ekonomika, Dace Vilne, Juta Birzniece, Kamene, 2001, 93. lpp,